/nginx/o/2025/04/16/16781552t1hefbf.jpg)
- Mākslīgais intelekts nav rītdiena, tā jau ir šodiena
- Vispārējais mākslīgais intelekts, iespējams, jau ir sasniegts
- Ar mākslīgo intelektu viss ir kārtībā, bet nekas nav kārtībā ar cilvēces morāli
Mākslīgais intelekts nav rītdiena, tā jau ir šodiena, kas atnākusi, mums to nemanot. Nākotne ir mūsu priekšā ar visām no tās izrietošajām sekām, tikai mēs to vēl īsti neesam aptvēruši, tā pirms divām nedēļām Stokholmā notikušajā Ziemeļvalstu lielākajā mārketinga un tehnoloģiju konferencē “NextM2025” savu 30 minūšu garo lekciju par mākslīgo intelektu (MI) atklāja rakstnieks, vairāku bestselleru autors un bijušais Google X inovāciju laboratorijas galvenais biznesa vadītājs Mo Godets (Mo Gawdat).
Pēc 30 gadu karjeras tehnoloģiju jomā viņš veltījis savu darbu laimes un MI izpētei. Pēc tam, kad 2014. gadā traģiski zaudēja dēlu Ali, viņš sarakstīja grāmatu “Solve for Happy”, kuras galvenais vēstījums ir “laimi var iemācīties”. Godets ir arī grāmatu “Scary Smart” un “That Little Voice in Your Head” autors, kurās viņš pēta mākslīgā intelekta nākotni un cilvēka smadzeņu optimizāciju. Šobrīd viņš ir galvenais mākslīgā intelekta speciālists uzņēmumā “Flight Story”. 2024. gadā viņš piedalījās grāmatas “Unstressable” tapšanā, kas ir praktisks ceļvedis, kā dzīvot bez stresa. Viņš ir arī iniciatīvas “#One BillionHappy” iniciators, kuras mērķis ir iemācīt laimi miljardam cilvēku. Mo Godeta lekcijas uzdevums bija sniegt izpratni par to, kas ir MI, cik tālu tas ir attīstījies un kas mūs sagaida tuvāko gadu laikā. Un secinājums ir viens – pirms ievērojami atvieglos mūsu dzīvi, šīs grandiozās pārmaiņas nesīs milzu izaicinājumus.
Piedāvājam atziņas no Mo Godeta lekcijas:
- MI mūsdienās mainās un attīstās katru dienu. Tas ir milzīgs sprādziens, kura vilni mēs vēl tā pa īstam nejūtam. “Vai jūs kādreiz esat aizdomājušies, kā pēdējā naktī, pirms asteroīds trāpīja Zemei, jutās dinozauri? Viņi, iespējams, sēdēja un sprieda: “Ziniet, šī gaļa man negaršo, varbūt jāpārceļas uz citurieni” vai arī “Sieva mani besī” vai “Vīrs mani tracina”. Un tad pēkšņi - Zemei trāpa asteroīds un viņi pat neaptver, kas ar viņiem noticis.” Salīdzinot asteroīdu ar MI, Godets saka: “Asteroīds jau ir mums trāpījis!” Mēs vienkārši vēl neizjūtam putekļu mākoni, kas tam sekos.
Un es to saku ļoti nopietni – pārmaiņas, kas cilvēcei tuvojas līdz ar mākslīgā intelekta attīstību, ir tikpat milzīgas un satricinošas!”
- 2023. gads – es to mēdzu saukt par MI “Netscape brīdi” (Netscape bija viens no pirmajiem interneta pārlūkiem, kas padarīja internetu plaši pieejamu un saprotamu parastajiem lietotājiem. Tas bija kā logs uz internetu 90. gadu vidū – līdzīgi kā šodien Google Chrome vai Firefox. 2023. gadā miljoniem cilvēku visā pasaulē sāka izmantot MI rīkus. Daudzi šo laiku sauc par MI "Netscape brīdi" – momentu, kad tas kļuva masveidā pieejams.) 2023. gadā mēs MI beidzot ieraudzījām praksē, un tas izraisīja milzīgu sajūsmu.
Mēs veicām dažādus testus ar ChatGPT 3.5 un 4.0 – kas, starp citu, nav salīdzināmi ar šodienas MI modeļiem. GMAT, SAT, matemātikas pārbaudes, juristu kvalifikācijas eksāmenus utt. Rezultātā MI pārspēja cilvēkus. Un tas bija jau toreiz.
Kad 2023. gadā testējām ChatGPT, daļa bija arī IQ testi, un šis "senais" valodas modelis uzrādīja rezultātus ap 155 punktiem – starp 152 un 155 -, kas ir salīdzināms ar Īlona Maska IQ. Es zinu, Īlons vairs nav pārāk populārs, bet viņš joprojām ir ļoti gudrs. Nu labi, mēs nevaram to droši apgalvot, ņemot vērā viņa pēdējā laika izvēles, bet tomēr – viņam ir ļoti augsts IQ. Einšteina IQ bija 163. Valodas modeļiem 2023. gadā jau bija ap 152, un šis skaitlis dubultojas ik pēc sešiem mēnešiem.
Kad tiks sasniegts vispārējais mākslīgais intelekts?- Tehnoloģiju jomā mēs izmantojam terminu AGI (Artificial General Intelligence) – vispārējais mākslīgais intelekts. Tas ir brīdis, kad MI kļūs gudrāks par cilvēku gandrīz jebkurā uzdevumā, ko spēj paveikt cilvēks. Un ap šo ir milzīgas diskusijas – vai tas notiks jau šogad vai varbūt tikai pēc 25 gadiem?
Es personīgi domāju, ka mans AGI jau ir sasniegts. Nezinu, cik daudzi no jums tā jūtas, bet, kad es šodien strādāju ar MI – kā rakstnieks, kā domātājs, kā fiziķis, kā mākslinieks, tad MI mani jau pārspēj. Viņš mani pārspēj visā! Tātad – iespējams, ir tikai daži cilvēki, kuri vēl ir drošībā no AGI. Ak, jā, starp citu – MI mani pārspēj arī programmēšanā.
Kad beidzot nolēmu sākt publicēt savu jauno grāmatu, es to publicēju tiešsaistē platformā Substack, bet rakstu to kopā ar mākslīgo intelektu. Godīgi sakot, viņš raksta labāk par mani. Viņš zina vairāk nekā es. Es viņam neuzdodu jautājumus, lai pēc tam iekopētu atbildes. Mēs sarunājamies. Viņš mani labo jau rakstīšanas brīdī. Un es, cerams, viņā ieviešu nedaudz cilvēcības. Laiku pa laikam mēs šo tekstu vienkārši pārkopējam grāmatā.
Vai mēs vispār spējam aptvert šo pārmaiņu apmērus? Es rakstu grāmatu kopā ar mašīnu! Vai jūs man ticētu, ja es jums to pateiktu pirms pieciem gadiem?
Mašīna runā ar mani, saprot mani, zīmē man ilustrācijas, atrod informāciju, sakārto to, dažreiz izlasa manus teikumus un saka: “Tas nav īsti labi.” Un es atbildu: “Jā, bos!”
Ja vēl nesaprotat, cik grandiozas pārmaiņas notiek, tad jūs vienkārši nepievēršat tam uzmanību. Tas ir mazliet kā ar tiem dinozauriem.
Mēs varam, bet vai vajag?
- Tā kā jau pieminējām dinozaurus – viens no maniem mīļākajiem citātiem kino vēsturē ir no filmas "Juras laikmeta parks". Atceraties doktoru Malkolmu? Kad viņam pirmo reizi parādīja, ka tiek atdzīvināti dinozauri, viņš teica: “Jūsu zinātnieki ir tik ļoti aizrāvušies ar jautājumu, vai viņi var, ka neaizdomājas, vai viņiem vajadzētu.”
Un tieši tas šobrīd notiek mākslīgā intelekta jomā. Lielie spēlētāji piedalās “bruņošanās sacensībās” – kurš pirmais radīs vēl gudrāku sistēmu, kurš sasniegs AGI. Bet neviens neapstājas, lai sev pajautātu: vai mums vispār vajadzētu sasniegt AGI?
Vai mums vajadzētu noslēgt cilvēces vēstures laikmetu, kurā cilvēks bija visgudrākais radījums uz planētas, un nodot šo titulu mašīnām?
- Es saku – jā, vajadzētu. Un tas nenozīmē, ka es esmu optimists. Jo es vienlaikus paredzu, ka starp šo brīdi un brīdi, kad mākslīgais intelekts palīdzēs mums radīt vēl nepieredzētu, neiedomājamu utopiju, mūs gaida ļoti smags periods – distopija, kas, pēc maniem aprēķiniem, ilgs 12 līdz 15 gadus. Un tas jau ir sācies, diemžēl. Taču šai distopijai nav nekāda sakara ar ļauniem MI nodomiem. Tam nav nekāda sakara ar ainām, kurās robots staigā pa pilsētu un šauj uz cilvēkiem.
- Ar intelektu viss ir kārtībā. Intelekta pārpilnība var glābt pasauli. Intelekts ir vara bez polaritātes – tas pats par sevi nav ne labs, ne ļauns.
Ar mākslīgo intelektu viss ir kārtībā. Slikti ir tikai ar cilvēces morāli šajā mašīnu straujās attīstības laikmetā.
Jāmaina domāšana
Es lūdzu jūs atcerēties tikai vienu lietu: Mums ir jāmaina domāšana – nevis jābaidās no MI, bet jābaidās no tiem cilvēkiem, kuriem mēs pārāk ilgi esam ļāvuši lemt par mūsu likteņiem un izmantot MI pret mums.
Es teicu, ka esmu optimists, un es paskaidrošu, kāpēc.
Mēs kādu laiku cīnīsimies ar šo, līdz nonāksim pie tā, ko es saucu par “otro dilemmu”. Un tā ir ļoti vienkārša.
Pirmā dilemma – tajā mēs dzīvojam jau tagad: “bruņošanās sacensības” MI izstrādē. Neviens to neapturēs, jo baidīsies, ka kāds cits būs ātrāks. Otrā dilemma izriet no pirmās. Ja tu esi mārketinga aģentūra un konkurējoša aģentūra sāk izmantot MI, lai radītu tādas lietas, ko cilvēks nevar radīt, tev nav izvēles – tev arī jāizmanto MI, lai neatpaliktu. Ja tu esi jurists un konkurējošā firma izmanto MI, lai ātrāk un precīzāk analizētu lietas, tev būs jāizmanto MI pašam.
Ja kādas valsts armija nodod MI kritiskos stratēģiskos lēmumus, bet kāda cita valsts to nedara, šī valsts kļūst vai nu par upuri, vai arī tai jāizmanto MI, lai tā būtu līdzvērtīga.
Un tas nozīmē, ka otrā dilemma ir: agrāk vai vēlāk mēs visu nodosim MI
- Lielāko daļu lēmumu pieņems “istabā gudrākais". Un saskaņā ar AGI definīciju – “istabā gudrākais” būs mašīna.
MI nenozīmē cilvēces iznīcību. MI nozīmē cilvēces glābiņu.
- Paskatieties uz cilvēces vēsturi – tie, kam bijusi vara, vienmēr to izmantojuši pret citiem. Taču, ja mēs paskatāmies uz intelekta attīstību, tad pats intelekts pēc būtības tiecas uz altruismu.
Cilvēkiem bez intelekta nav nekādas ietekmes uz pasauli. Tie, kuriem ir nedaudz intelekta, atstāj uz pasauli pozitīvu ietekmi. Tie, kuriem ir augstāks intelekts, diemžēl nereti kļūst par politiķiem. Un reizēm par lielu uzņēmumu vadītājiem. Un tad viņi šo intelektu sāk izmantot ļaunprātīgi, jo vēlas vairāk, bet nezina, kā to panākt, viņi nespēj risināt sarežģītas problēmas. Viņi zina tikai to, kā kļūt par līderiem, bet nezina, kā sarunāties ar citas valsts līderi. Savukārt tie, kuriem ir vēl augstāks intelekts, zina, kā atrisināt problēmu ar vismazāko piepūli un resursiem.
Un patiesībā visgudrākā būtne uz šīs planētas ir daba. Tie nekad nav bijuši cilvēki.
Kad cilvēks vēlas aizsargāt savu ciematu no tīģera, viņš nogalina tīģeri. Kad daba vēlas aizsargāt ciematu, tā vienkārši rada vairāk briežu. Vājākais briedis kļūst par tīģera maltīti, un pārējie brieži dzīvo laimīgi, jo visiem pietiek. Tīģeris ir laimīgs. Ir vairāk briežu, vairāk mēslojuma, vairāk koku, vairāk dzīvības visapkārt.
Šī ideja – augstāks intelekts ved uz lielāku pārpilnību – ir pasaule, kurā mēs nonāksim. Es jums to garantēju.
Varu derēt, ka četru līdz piecu gadu laikā ikviens no mums varēs pieslēgties pie slēdža sienā (jo intelekts kļūs par tādu kā komunālo pakalpojumu) un “aizņemties” papildu 400 IQ punktus.
Vai jūs zināt, ko es varu izdarīt ar 400 papildu IQ punktiem?
Ak dievs, es varu atrisināt visu. Es varu apturēt klimata pārmaiņas. Es varu radīt enerģiju no tukša gaisa. Es varu izveidot dārzu, kurā no viena koka noplūcu ābolu, bet no otra – iPhone. No nanofizikas viedokļa – tiem abiem ir vienādas izmaksas.
Es pat varu panākt, lai janvārī nesnieg sniegs. Vai arī – ja gribēsim sniegu – mēs varēsim radīt veidu, kā nesalt. Viss būs iespējams. Pilnīga pārpilnība. Absolūta pārpilnība.
Taču pirms tam mums jāiziet cauri smagam periodam.
Un šo smago periodu neizraisa augstākā intelekta pārpilnība, bet gan tie, kam ir pietiekami daudz intelekta, lai kļūtu par līderiem un pieņemtu nepareizus lēmumus.