Brīvības iela Rīgas centrā, tilti pāri Daugavai, kas savieno Rīgas centrālo daļu, 11.novembra krastmala, kā arī maršruts, kas ved no Purvciema uz Rīgas centru pa A. Deglava un Avotu ielu, ir noslogotākie ikdienas velomaršruti, kuros trūkst pienācīgu velojoslu, secināts projekta «Velodati» rezultātā.
Izmantotākie maršruti ar speciāli velobraucējiem paredzētu vietu ir Brīvības iela no Teikas līdz VEF tiltam un Lāčplēša iela. Arī velobraucēju kritizēto rekomendējošo velojoslu Barona ielā izmanto daudzi. Pārdaugavā izmantotākais ir veloceliņa Vecrīga - Imanta posms līdz Botāniskajam dārzam, TVNET informēja projekta Velodati vadītāja Nika Aleksejeva.
Mazāk tiek izmantotas velojoslas Dzirnavu un Elizabetes ielā. Pa Brīvības ielu bieži apbraukts tiek arī veloceļa Centrs - Berģi posms, kas iestiepjas vēsturiskajā centrā, novirzoties uz Kr.Valdemāra un vēlāk Skolas ielu.
Pētījuma rezultāti skaidri parāda, ka visvairāk velobraucēji ir iecienījuši Brīvības ielu, kas Vecrīgā pārtop Kaļķu ielā un tālāk virza velobraucējus pāri Akmens tiltam visbiežāk Āgenskalna, bet arī Torņakalna virzienā.
Ideja par velojoslu Brīvības ielā nav jauna. Tā minēta gan Rīgas pilsētas velosatiksmes attīstības koncepcijā 2015.-2030. gadam, gan Velosatiksmes attīstības koncepcijā (2005. - 2018.g.). Tur tā, it īpaši centra posmā, tiek minēta kā «sarežģīta» un prasa «konceptuālu velomaršrutu veidošanas risinājumu». Kā stāsta projekta konsultants, Velosatiksmes attīstības koncepcijas līdzautors Dainis Kreilis, vienīgā vieta, kur Brīvības ielā velojoslu uz brauktuves grūti izvietot, ir posms starp Ģertrūdes un Lāčplēša ielu. «Pietrūkst drosmes samazināt autoplūsmu,» atbildīgo amatpersonu rīcības trūkumu, izbūvējot maršruta Centrs - Berģi centra posmu, komentē Kreilis.
Arī Purvciema savienojums ar Centru koncepcijā tiek minēts, taču konkrētos attīstības plānos iekļauts netiek, galvenokārt padomju laikos izveidoto normatīvu dēļ, kas vienu joslu sabiedriskajam transportam un velobraucējiem liedz dalīt, ja josla ir šaurāka par 3,5 metriem. Pagaidām vienīgā vieta, kur josla šim mērķim ir pietiekami plata, ir Zemitānu tilts.
Projekts Velodati tapa, pateicoties bezpeļņas iniciatīvai Datu skola, kas veica datu vākšanu no pūļa laikā no 1. maija līdz 9. jūnijam. Projekta rezultāti ir apkopoti interaktīvā tiešsaistes kartē šeit. Karte parāda vairāk nekā 500 unikālus maršrutu ierakstus, ko ar viedtālruņa palīdzību ierakstījuši un iesūtījuši 156 velobraucēji. Tas ļauj velosatiksmes intensitāti Rīgas ielās aplūkot ar +/- 7% precizitāti. Vairāk informācijas par pētījumu pieejams šeit.
Datu vākšana tiek turpināta. Projekta rezultāti tiks piedāvāti Rīgas Domes Satiksmes departamentam kā papildu informācija lēmumu pieņemšanā par velosatiksmes attīstību galvaspilsētas ielās.
