Seriālā «Šķiršanās formula» izaicinoši skati; speciālisti saista ar seksuālo vardarbību pret bērnu

Centra Dardedze konsultāciju daļas vadītāja Laila Balode norāda, ka daļai cilvēku joprojām ir priekšstats, ka seksuāla vardarbība ir izvarošana. Līdz ar to, kad stāstām par plašu pētījumu datiem, ka Latvijā no seksuālas vardarbības cietis katrs desmitais bērns, tas var radīt neizpratni. Tāpēc viņa atgādina –

seksuāla vardarbība pret bērnu nav tikai dzimumakts un mēs varam nodarīt bērnam pāri, viņam pat nepieskaroties.

Par seksuālas vardarbības dažādajām formām

Seksuāla vardarbība ir bērna iesaistīšana seksuālās darbībās, ko bērns nespēj pilnībā saprast, kam nevar dot apzinātu piekrišanu, kam bērns nav gatavs savas attīstības dēļ vai kas ir likuma vai sabiedrības tabu pārkāpums. Seksuālas vardarbības formas ir:

• Dzimumkontakts – vagināla vai anāla aizskaršana, izmantojot jebkādus objektus, arī orālais sekss;

• Bērna ķermeņa aizskaršana - bērna intīmo un citu ķermeņa daļu aizskaršana, glāstot, skūpstot, arī bērna piespiešana aizskart pieaugušā intīmās ķermeņa daļas;

• Bērna privātuma pārkāpšana - bērna izsekošana un novērošana, viņam izģērbjoties, vai arī bērna piespiešana atkailināties;

• Bērna pakļaušana citu seksualitātei - dzimumakta veikšana, bērnam redzot, atkailināšanās, seksuālu piedzīvojumu stāstīšana un pornogrāfisku materiālu rādīšana bērnam, seksuāla rakstura sarakste, personīgu video un foto attēlu izplatīšana;

• Bērna seksuāla ekspluatācija - bērna pārdošana vai iesaistīšana seksuālu pakalpojumu sniegšanā vai pornogrāfiska materiāla ražošanā.

Jāpiemin arī bērnu seksualizēšana – ja kāds pret bērnu izturas seksuāli rosinošā veidā, tas stimulē viņa interesi.

Bērns var sākt aktīvi interesēties par seksuāla rakstura tēmām, divdomīgi jokot ar vienaudžiem.

Bērnam šāda pieredze rada apjukumu - citi viņa vecuma draugi šo tēmu vēl nesaprot, un viņš var meklēt informāciju internetā, kur, kā zināms, atrodams arī ļoti kaitējošs saturs. Tāpat bērna vecumam neatbilstošas informācijas radītā spriedze var izpausties agresīvā uzvedībā vai gluži pretēji - noslēgtībā.

Neredzamais noziegums un tā sekas

Ir ārkārtīgi svarīgi celt sabiedrības izpratni par šo jautājumu, jo seksuālā vardarbība ir viens no visgrūtāk atklājamiem noziegumu veidiem.

Bieži cilvēks ir gatavs runāt par piedzīvoto tikai desmit vai divdesmit gadus pēc notikušā.

Turklāt ap 80% gadījumu pāridarītājs ir bērnam pazīstams cilvēks, nevis svešinieks, kā esam raduši mācīt saviem bērniem. Parasti varmākam jau ir attiecības ar bērnu un viņš izmanto dažādus veidus, lai ar viņu manipulētu un panāktu bērna uzticēšanos. Tāpat ne vienmēr varmāka ir pieaugušais: 30% gadījumu bērnu seksuāli izmanto nepilngadīgas personas – citi bērni vai jaunieši.

Ja vardarbība notiek ģimenē, vienīgā palīdzība bērnam var nākt no ārpuses – no citiem cilvēkiem, kaimiņiem, ārstiem, skolotājiem vai sociālajiem darbiniekiem, kas ir pietiekami zinoši, spēj pamanīt izmaiņas bērna uzvedībā un iesaistās, lai bērnam palīdzētu. Ja bērns noslēdzas sevī, jūt pastiprinātas skumjas vai trauksmi, kļūst izteikti agresīvs vai pēkšņi ļoti nevēlas palikt vienatnē ar kādu cilvēku, mums mierīgi jāiedrošina viņš dalīties savos pārdzīvojumos un uzmanīgi jāieklausās bērna teiktajā, jo šādus pārdzīvojumus bērni biežāk atklāj pakāpeniski.

Pieaugušajam jāuzmanās, lai neizturētos pret bērna stāstīto nevērīgi

– arī tad, ja sākumā ir grūti saskatīt kopsakarības vai grūti tam noticēt. Ja ir aizdomas par seksuālu vardarbību, var noderēt konsultācija ar psihologu, sociālo darbinieku vai ģimenes ārstu, bet, ja ir skaidras pazīmes par seksuālu vardarbību, par to jāziņo policijai vai bāriņtiesai.

Vai varam cerēt, ka seksuāla vardarbība bērnam aizmirsīsies un paliks bez sekām? Diemžēl nē. Seksuāla vardarbība pašos pamatos maina personības veidošanos, personiskās ķermeņa robežas un izpratni par cēloņsakarībām – kāda rīcība ir pieļaujama un kāda nav. Emocionāli bērnam var būt ļoti liels kauns, bailes un vainas izjūta, depresīvas izjūtas un trauksme. Ikdienas dzīvē varam novērot bērnam grūtības koncentrēties, sliktākas sekmes, bērnam neatbilstošu, seksualizētu uzvedību, agresivitāti vai atkārtotu nonākšanu upura lomā. Tāpat ir liela iespējamība, ka seksuāli izmantots cilvēks var nodarīt pāri arī citiem bērniem vai vēlāk dzīvē – saviem bērniem.

Novērst, pirms tas noticis?

Jāuzsver - seksuāla vardarbība pret bērnu nav sīka problēma marginalizētās sabiedrības grupās.

Šis noziegums ir ļoti grūti pamanāms, un policijas redzeslokā diemžēl nonāk tikai pavisam niecīga daļa reālo seksuālas izmantošanas gadījumu.

Ir būtiski arvien efektīvāk strādāt pie seksuālās vardarbības gadījumu atklāšanas un upuru rehabilitācijas, taču pat vēl svarīgāk ir apzināties - mēs katrs varam kaut ko darīt, lai seksuālu vardarbību novērstu, vēl pirms tā ir notikusi.

Tēma par seksualitāti un personisko drošību nav tabu. Gluži pretēji: mums noteikti ir jāsniedz bērnam informācija – tikai tāda, kas atbilst viņa vecumam. Drošības skoliņā mēs runājam ar bērniem par viņu personisko drošību pirmsskolas un sākumskolas vecumā - mācām atšķirt labus un sliktus pieskārienus, nošķirt labus un sliktus noslēpumus, mācām viņus pateikt «Nē!» un vērsties pēc palīdzības.

Līdzās bērnu izglītošanai ne mazāk svarīgas ir arī pieaugušo – kā vecāku, tā arī skolotāju, mediķu, policistu - zināšanas un attieksme pret bērnu. Tas, vai bērns mums uzticēsies, vai mēs varēsim viņam palīdzēt, atkarīgs no mums pašiem. Ir ļoti svarīgi veicināt uzticības pilnas attiecības starp bērnu un vecākiem, lai situācijās, kad bērns ir sāpināts, viņš meklētu palīdzību pie vecākiem. Savukārt pieaugušajiem jābūt pietiekami zinošiem par seksuālo vardarbību, lai varētu atpazīt situācijas, kurās bērns mēģina viņam ko tādu pastāstīt.

«Centrs Dardedze» nevar komentēt seriāla veidotāju motivāciju vai kopējo scenārija līniju, taču varam runāt par acīm redzamo:

mājiens par 11 gadus veca bērna «kontaktu» ar seksuāli pievilcīgu sievieti rada nopietnu pamatu runāt un celt kopējo izpratni par seksuālu vardarbību pret bērnu.

Grūti iedomāties, ka seriāla veidotāji nebija iedomājušies par to, cik provokatīvi šī aina izskatīsies, taču paldies viņiem par iespēju skaidrot sabiedrībai šo smago, bet ļoti svarīgo tēmu.

Režisors pārsteigts par cilvēku tieksmi saskatīt seksuālu vardarbību

Savukārt seriāla «Šķiršanās formula» režisors Uldis Cipsts TVNET sniedza šādu komentārs par ainu, kurā redzams, kā Oskars ieved Dāvi istabā pie sievietes:

«Mani pārsteidz dažu cilvēku tieksme saskatīt seksuālu vardarbību ainā, kur puika ierauga gultā Lauru.

Tādiem cilvēkiem būtu labi apdomāt, kas ir tie iemesli, kādēļ šajā ainā, kas neparāda neko īpašu, jūs savā zemapziņā ieraugāt seksuāla rakstura fantāzijas?

Tas, ko mēs redzam ekrānā, ir tēvs kurš atstāj savu dēlu viesnīcas numurā ar izaicinoši, bet gaumīgi apģērbtu sievieti. Tas liek nodomāt, kā tā ir prostitūta, tā padomā arī puikas mamma, taču tālāk kļūst skaidrs, kāpēc tas tā nav.

Sērijas gaitā mēs redzam Oskara paskaidrojumu Laurai, ka Oskars bērnībā bija iemīlējies skolotājā un ka viņa laimīgākā diena pienāca, kad skolotāja atnāca viņu apsveikt.

Tieši to pašu Oskars cenšas uzdāvināt savam dēlam - iespēju būt kopā, apskatīt, aprunāties ar skaistu sievieti,

pirmkārt, lai mazinātu Dāvja mīlestības sāpes, jo Dāvis iemīlējies piecas klases vecākā meitenē. Otrkārt, lai Dāvis ir redzējis seksuāli pievilcīgu sievieti. Tālākajos seriāla notikumos skatītāji atklāj, ka Laura ir Oskara draugs, bet ne prostitūta.

Es gan atzīstu, ka kļūdījos, neiedomājoties, ka daļai skatītāju fantāzija šo ainu izmainītu tik atšķirīgi no manas uztveres. Man ir bagāta iztēle, taču filmēšanas laikā, lasot scenāriju, man likās loģiski un pietiekami saprotami, ka tēvs nemēģinātu 11 gadus veicam puikam nopirkt seksu.»

Kā vecāku traumas pārmanto bērni

Aina ar Oskara dāvanu Dāvim skaidri parāda arī to, kā vecāku traumas pārmanto bērni. «Oskara rīcība nav pareiza, bet ir loģiska viņa raksturam un situācijai.»

Nekad neviens vienpadsmitgadīgs zēns nebūtu jāved pie meitenes, lai puika sajustos vīrišķīgs un nozīmīgs.

Tā ir Oskara bēgšana no realitātes un nespēja ieraudzīt savas dzīves traģēdijas.

Katram vienpadsmitgadīgam zēnam būtu vajadzīga mamma, kura, viņu mīlot, ļauj viņam sajusties vīrišķīgam, un tēvs, kurš ir paraugs, kuram sekot un apbrīnot, kurš nevis vārdos, bet savās attiecībās ar mammu parāda, kā patiešām jāmīl sievietes,» uzskata režisors.