Nebūtu melots, ja apgalvotu, ka Sesilijai Tesjeri (Cecilia Tessieri) ir daudzu sieviešu sapņu darbs. Ekskluzīvā šokolādes zīmola «Amedei» īpašniece ir šokolatje (šokolādes meistare), kuras ikdienas pienākumos ietilpst regulāra šokolādes baudīšana. Viesojoties Rīgā, Sesilija piekrita sarunai ar portālu TVNET.
Sesilijai ir unikāla profesija. Šokolatje (šokolādes meistars) ir cilvēks, kurš zina visu un pat vairāk par šokolādi.
Vēsturiski ir izveidojies tā, ka šīs profesijas pārstāvji ir vīrieši, jo kādreiz tas bija fiziski smags darbs.
Sesilija ir pirmā dāma-šokolatje.
Sesilija šobrīd ir viena no labākajām savā profesijā. Diemžēl Latvijā tādu meistaru vēl nav.
Itāliete šokolādes ražošanas biznesā sāka darboties pirms 23 gadiem. Gadu gaitā «Amedei» filosofija nav mainījusies – galvenais ir nemainīgi augsta šokolādes kvalitāte. Premium klases šokolādes ražošana cieši saistīta ar kvalitatīvu izejvielu atlasi, kā arī tehniskām iespējām.
Jau bērnībā Sesilija sapņojusi par darbošanos šokolādes biznesā. Sarunas laikā viņa atminas, ka bērnībā ēdusi šokolādi, taču ne lielos apjomos. Viņas skatījumā šokolāde ir ļoti interesants produkts, jo iespējamas visdažādākās variācijas, formas un kombinācijas ar citiem ēdieniem un dzērieniem.
Arī savu nākotni Sesilija saista ar šokolādes ražošanu un darbošanos ģimenes uzņēmumā. Viņai ir idejas, kā ar šokolādi turpināt iepriecināt savus pircējus ne tikai dzimtajā Itālijā, bet arī daudzviet citur pasaulē, tostarp Baltijas valstīs. Tāpat viņa sarunā piemin Krievijas un Ķīnas tirgus. «Mūsdienās cilvēki vairs nestrādā tikai savā zemē. Viņi darbojas un ceļo pa visu pasauli.»
Kad Toskānas šokolādes ražošanas uzņēmums sāka darbu, konkurence neesot bijusi liela. Taču patlaban «Amedei» šokolādei nākas sacenties ar daudziem citiem saldumu zīmoliem. Runājot par konkurenci, Sesilija vēlreiz atgādina par savas šokolādes augsto kvalitāti, ko nodrošina īpaši izvēlētas pupiņas un to apstrāde.
Šobrīd «Amedei» šokolādi var iegādāties arī vairākās vietās Rīgā. Šokolatje atzīst, ka
šokolādi nākas baudīt gandrīz katru dienu.
Šokolādes ēšana ir gan itālietes darba pienākums, lai kontrolētu garduma kvalitāti, gan patīkama ikdienas sastāvdaļa. Sesilijas vismīļākais šokolādes veids ir tumšā šokolāde, taču vienlaikus viņa smejas, ka katrs šokolādes veids viņai kā šokolatjei ir kā bērns.
Šokolādes ražošana ir kļuvusi par neatņemamu Sesilijas dzīves sastāvdaļu. Darba dienās viņa jau ap pulksten septiņiem sāk strādāt. Darba diena ir gara un aizņemta – mājās itāliete ir tikai ap astoņiem vakarā.
Saspringtā darba režīma dēļ viņa strikti nolēmusi nestrādāt sestdienās un svētdienās. Brīvdienas viņa atvēlējusi ģimenei, kam ikdienā nesanāk veltīt daudz laika. Ja vien iespējams, ārpus darba pienākumiem Sesilija izvēlas citus ēdienus, taču dažreiz arī brīvdienās nākas baudīt šokolādi.
Šokolatje skaidro, ka šokolādi var baudīt ar dažādiem ēdieniem un dzērieniem. Saderība lielā mērā atkarīga no šokolādes veida. Piemēram, viena šokolāde ļoti labi garšo kopā ar šampanieti bet cita ar šeriju un pat konjaku.
Tradicionāli šokolāde labi sader ar svaigiem un žāvētiem augļiem un ogām. Tāpat šokolāde piestāv dažādiem riekstiem. Mūsdienās pieejami arī neparastāki savienojumi, piemēram, šokolāde ar sieru, taču ne visiem tā patīk.
Runājot par šokolādes labajām īpašībām, Sesilija uzsver prieku un baudu, ko rada šokolādes ēšana.
Turklāt šis kārums ir unikāls ar to, ka prieku no šokolādes var gūt gan mazi bērni, gan pieauguši cilvēki, gan veci ļaudis.
«Šokolāde ar mums ir kopā visu mūžu.»
Ja šokolādi bauda nelielos apjomos un tā ir kvalitatīva, neesot risks iedzīvoties liekajos kilogramos, Sesilija uzskata un kā piemēru uzskaita arī citus ēdienus, ko lietojot lielos daudzumos, var kļūt apaļīgāks, piemēram, makaroni. Visās jomās, arī šokolādes ēšanā, jāsaglabā balanss.
Sesilija Rīgā pagājušajā nedēļā bija pirmo reizi un pirms sarunas jau bija paguvusi pagaršot Latvijā ražoto šokolādi. Viņa par to, tāpat kā par pavasarīgo Latvijas gaisu, izsakās pozitīvi, taču neaizraujas ar slavēšanu.
Itālietei nākas baudīt ne tikai augstākās kvalitātes šokolādi. Viņa atzīst, ka savā laikā pagaršojusi arī visā pasaulē populārās, taču daudz lētākās šokolādes veidus, piemēram, «Snickers» un «Mars». Šie batoniņi esot ļoti rūpnieciski un komerciāli.
Meistare nav sajūsmā par šokolādēm, ko var nopirkt katrā kioskā.
Pēc «Amedei» šokolādes baudīšanas ir grūti atgriezties pie parastās šokolādes ēšanas.
Tas pats attiecas uz sieriem, vīniem un citiem pārtikas produktiem – kad baudīti augsta līmeņa izstrādājumi, negribas atgriezties pie «tautas klases» precēm.
