Ķīniešu ērkšķoga

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Armands Meirāns, Četras sezonas

Ne viens vien no mums atceras savu pirmo tikšanos ar kivi – spalvaino auglīti, kurš ir tik jocīgs, ka nesaproti, no kuras puses tam ķerties klāt, kā sagriezt un kā ēst – ar mizu vai bez. Ilgu laiku bijām pieraduši pie ovālas formas kivi ar spilgti zaļu viducīti, bet nu jau pāris gadus veikalos pieejami kivi, kas izskatās kā divas kopā saliktas sirdis. Ir arī tādas šķirnes kivi, kuri līdzinās maziem, zaļiem kumkvatiem, turklāt, pārgriežot augli, mēdz būt pārsteigums – viducis nav zaļš, bet gan zeltains. Jā, tāds nu ir kivi – mazs, bet pārsteigumu pilns.

Kivi dzimtene ir Ķīna, bet šodien tas ir ļoti populārs Jaunzēlandē, kur pirmās kivi sēklas tika iesētas 20. gadsimta sākumā un kur kivi tiek dēvēts par «ķīniešu ērkšķogu». Tāpat tas ir iecienīts Austrālijā, kur to izmanto, lai, piemēram, dekorētu slaveno olbaltuma kūku «Pavlovu». Un, lai gan mēs to mēdzam dēvēt par augli, izrādās, ka tas, kā jau mēdz gadīties arī ar citu augļu un dārzeņu apzīmējumiem, patiesībā ir oga, kurai nosaukums dots par godu Jaunzēlandes nacionālajam putnam kivi.

Pirms kivi oga kļuva populāra Jaunzēlandē, tās nosaukums bija yáng táo, tomēr vēlāk jaunzēlandiešiem to vieglāk bija dēvēt par «ķīniešu ērkšķogu», bet pēc Otrā pasaules kara tai bija divi vārdi – Chinese Gooseberry un Melonette, kurus gana ātri nomainīja uz kiwi, jo tajā laikā melonēm un ogām bija daudz lielāks nodoklis un kivi nosaukums vienkārši izmaksāja lētāk. Kopš 1959. gada Jaunzēlandē to dēvē par kiwifruit, savukārt Ķīnā visas vietējās šķirnes tiek dēvētas par Macaque persikuun, bet ievestos kivi sauc par «laimes augļiem», jo šis vārdu salikums ķīniešu valodā izklausās ļoti līdzīgs oriģinālajam nosaukumam.

Pūkains un veselīgs

Kivi no ārpuses klāj viegli pūkaina miziņa, bet iekšpusē tas ir dzeltens vai izteikti zaļš, ar skaistu mīkstumu, kas viducī ir tumšāks, un ar mazām, melnām sēkliņām. Visbiežāk tam ir izteikti olveidīga forma, bet ir arī kivi ar kuprveida formu, kas izskatās it kā būtu savienoti divi olveidīgi kivi. To izmērs variē no 2 līdz 10 cm, bet garša visiem ir līdzīga – no skābeni saldas līdz izteikti saldenai.

Kivi sastāvā ir kālijs, magnijs, varš un fosfors, tajā esošās šķiedrvielas palīdz samazināt holesterīna līmeni asinīs, izvadīt dažādas kaitīgas vielas jeb nodrošina organisma attīrīšanās procesus. Pārsteidzoši, ka kivi satur vairāk C vitamīna nekā, piemēram, apelsīni. Lai gan kivi ir ļoti vērtīgs, to nav ieteicams lietot cilvēkiem, kuriem ir nierakmeņi vai žultsakmeņi.

Kā izmantot

Protams, kā jau daudzus augļus, ogas un dārzeņus, vislabāk kivi izmantot svaigā veidā. Pārgriežot uz pusēm, to var izēst ar karotīti. Var nomizot un sagriezt gabaliņos vai šķēlītēs. Kivi var pievienot augļu salātiem, izmantot gaļas marinēšanā (tā sastāvā ir vielas, kas ļoti labi veicina gaļas mīkstināšanos), kārtot uz saldās picas, gatavot no tā saldējumu vai sorbetu, izmantot kūku gatavošanā vai dekorēšanā, pievienot veselīgiem un ne tik veselīgiem, bet gardiem kokteiļiem, kā arī pagatavot ievārījumu.

Iegāde un uzglabāšana

Nereti veikalos kivi tiek pārdoti cieti, bet tas nekas. Iegādājoties tādu, zini, ka tas nogatavosies pāris dienu laikā, ja uzglabāsi to istabas temperatūrā, bet vēl ātrāk tas būs gatavs, ja ievietosi papīra maisiņā kopā ar ābolu, bumbieri vai banānu. Ja iegādājies gatavu kivi, respektīvi, ja paspiežot tas ir mīksts (bet ne par daudz un bez tumšiem iespiedumiem mizā), tad gan to vēlams apēst pēc iespējas ātrāk.

Vislabāk to būtu uzglabāt istabas temperatūrā, bet ne tiešos saules staros. Un, tiklīdz kivi ir nogatavojies, to vajadzētu turēt pēc iespējas tālāk no citiem augļiem, jo tas izdala etilēna gāzi, kas paātrina citu augļu nogatavošanos.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu