Legioneloze jeb leģionāru slimība ir relatīvi reta infekcijas slimība, kas bieži norit kā pneimonija (plaušu karsonis). Tieši šogad šī kaite ievērojami aktivizējusies, un viens cilvēks no tās jau miris. Jelgavā šī saslimšana šogad vēl nav diagnosticēta.
Gada laikā ar legionelozi Latvijā saslimst vidēji trīs cilvēki, bet šogad nepilnos četros mēnešos saslimuši jau astoņi, viens pacients miris.
Slimībai raksturīgs straujš sākums, temperatūrai paaugstinoties pat pāri 40 grādiem, sauss klepus, sāpes krūtīs, elpošanas traucējumi. Latvijas Infektoloģijas centra (LIC) pārstāve Elvīra Brūvere «Ziņām» stāsta, ka minētā infekcija Latvijā bijusi vienmēr, tikai tagad, kad medicīna arvien vairāk attīstās un ir lielākas diagnostikas iespējas, par to plašāk runā un vairāk tiek noteikta šāda diagnoze, kas, iespējams, agrāk, traktēta kā pneimonija.
Infekcijas avots ir baktēriju (legionellu) saturošs ūdens, un šogad gandrīz visi inficēšanās gadījumi notikuši daudzdzīvokļu namos.
Dabā legionellas sastopamas nelielā daudzumā ezeros un upēs.
Inficēšanās notiek, ieelpojot izraisītāju saturošas aerosolizētas ūdens daļiņas, kas veidojas no sīkiem ūdens pilieniņiem, kad ar legionellām piesārņotais ūdens atsitas pret izlietni vai vannu. Pie iekārtām, kas veido ūdens aerosolu, pieder karstā un aukstā ūdens sistēmas (dušas, krāni, virpuļvannas vai baseini, turku pirtis un saunas, karstie avoti, gaisa mitrinātāji, gaisa kondicionētāju dzesēšanas iekārtas, dekoratīvās strūklakas). Jo sīkāki ir aerosolizētie ūdens pilieniņi, jo lielāks inficēšanās risks.
Legioneloze neizplatās no cilvēka uz cilvēku.
Legionellas īpaši vairojas 20 – 45 grādu temperatūras ūdens tvertnēs, cauruļvados ar nelielu ūdens plūsmu vai stāvošā ūdenī (piemēram, dzīvokļos, kur reti tiek izmantoti krāni vai dušas), cauruļvadu, dušu, krānu vai tvertņu virsmu organiskajā aplikumā, nosēdumos, mazgāšanas iekārtu un aizbāžņu gumijās, ūdens sildītājos.
Pēc LIC datiem, ja leģionāru slimība netiek ārstēta, letāls iznākums ir līdz pat 39 procentiem gadījumu.
Kā sevi pasargāt no inficēšanās
Jāraugās, lai tekošā aukstā ūdens temperatūra būtu zem 20, bet karstā – virs 50 grādiem (aptuveni minūti pēc krāna atvēršanas būtu jātek šādam ūdenim).
Svarīgi regulāri no dušu galviņām notīrīt organisko un neorganisko aplikumu, kā arī dezinficēt tās, izmantojot dezinfekcijas līdzekļus vai ieliekot verdošā ūdenī.
Vismaz reizi nedēļā dažas minūtes jātecina reti lietojamie ūdens krāni un dušas. Tas jādara arī ikreiz pirms ūdens lietošanas pēc ilgstošas prombūtnes.
Laiku pa laikam nepieciešams skalot reti lietojamus krānus.