Paaugstināts asinsspiediens

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Sāp galva, ir diskomforts un smaguma sajūta krūšu apvidū, reiboņi, mušiņas acu priekšā, graušanas sajūta acīs, trokšņi ausīs – tās visas var būt paaugstināta asinsspiediena pazīmes, ko nedrīkst atstāt bez uzmanības. Arteriālā hipertensija diemžēl ir izplatīta.

No vienas puses, mūsdienās pieejami labi medikamenti, lai asinsspiedienu varētu normalizēt, bet no otras puses – problēma neiet mazumā, jo dzīves ritms ir ļoti saspringts, liels stress jāpiedzīvo gan materiāli nodrošinātam strādājošam cilvēkam, gan trūcīgam pensionāram, un tas ir viens no faktoriem, kas veicina šo slimību.

Par to, kas darāms, lai problēmu atklātu un kontrolētu, Mājai pastāstīja veselības centra Pļavnieki kardioloģe Marina Ļuļe.

Kas tas ir

Tautā parasti saka – augšējais un apakšējais asinsspiediens. Mediķi to apzīmē par sistolisko un diastolisko arteriālo asinsspiedienu. Sistoliskais ir spiediens, ar kuru sirds izgrūž asinis no kreisā kambara, bet diastoliskais spiediens parāda asinsvadu summāro pretestību pret sistolisko spiedienu. Normāli asinsspiediens nepārsniedz 139/89 mm Hg. Ja augšējais spiediens ir 140 mm Hg, bet apakšējais – 90 mm Hg, tad ir sasniegta robeža, aiz kuras sākas arteriālā hipertensija.

Ja nav nekādu sūdzību

Katram cilvēkam reizi gadā vajadzīga profilaktiskā apskate pie ģimenes ārsta, pat ja šķietami nav nekādu veselības problēmu. Apskatē tiek pārbaudīts arī asinsspiediens. "Sievietes parasti ir disciplinētākas un vairāk rūpējas par sevi," atzīst M. Ļuļe, "bet vīriešiem reizēm saku: tāpat kā mašīnai reizi gadā ir jāiziet tehniskā apskate, tā jums vajadzīga ārsta apskate. Pat vēl vairāk, jo mašīnai atšķirībā no cilvēka var nomainīt rezerves daļas. Daudziem četrdesmitgadīgiem vīriešiem ir sirds koronārā slimība, stenokardija, viņiem gadās agrīni infarkti un insulti. Savukārt sievietēm problēmas bieži sākas menopauzes laikā, jo reproduktīvajā periodā viņas no aterosklerozes papildus aizsargā sievišķie hormoni. Pēc menopauzes vienreiz gadā jānovērtē holesterīna un glikozes līmenis asinīs, jāizdara elektrokardiogramma un periodiski jākontrolē asinsspiediens. Sevišķi asinsspiedienam jāseko, ja jums ir kāds no minētajām riska faktoriem."

Jānoskaidro cēloņi

Lai tiktu skaidrībā, kāpēc asinsspiediens ir paaugstināts, un izraudzītos pareizo ārstēšanu, pacientu novēro 3–4 mēnešus. Viņam veic asinsanalīzi, nosakot kopējo holesterīnu un holesterīna frakcijas, nosaka glikozes līmeni asinīs un urīnā, nosūta uz elektrokardiogrammu, ehokardiogrammu. Ja cilvēkam ir galvas reiboņi, trokšņi ausīs, nosliece uz ģīboni, vajadzīga arī galvas un kakla asinsvadu izmeklēšana. Ja šajos izmeklējumos nekonstatē būtiskas izmaiņas, tā ir primāra arteriālā hipertensija.

Paaugstināts asinsspiediens var būt jauniem cilvēkiem ar tā dēvēto neirocirkulatoro distoniju. Pārsvarā to izraisa emocionāla spriedze, hronisks stress vai nogurums un pārstrādāšanās. Tādā situācijā nepieciešama atpūta un dzīvesveida sakārtošana, reizēm jālieto nomierinoši līdzekļi, kamēr situācija stabilizējas.

Īpaša pacientu grupa ir grūtnieces, kurām arī var būt paaugstināts asinsspiediens. Tam rūpīgi seko ārsts, kurš veic grūtnieces aprūpi.

Spiediens var būt paaugstināts arī kādu laiku pēc galvas traumas. Arī šajā gadījumā tas jākontrolē un jāregulē, līdz stāvoklis normalizējas.

Minētajos izmeklējumos var atklāties dažādas izmaiņas. Piemēram, konstatē sirds kreisā kambara hipertrofiju, tas nozīmē, ka sieniņas kļūst biezākas, jo sirdij ir grūtāk strādāt paaugstinātā asinsspiediena dēļ. Pēc ehokardiogrammas rezultātiem var novērtēt, vai cilvēkam ir vai nav sirds mazspēja. Arī galvas un kakla asinsvadu doplerogrāfijā var atklāt cēloņus, kuru dēļ asinsspiediens ir paaugstināts. Vecākiem cilvēkiem bieži miega artērijās ir atersklerotiskas izmaiņas, tur izveidojušās pangas, līdz ar to asinsvadi ir sašaurināti un arī tāda situācija provocē paaugstinātu asinsspiedienu. Tas jāārstē, lai nepieļautu smagākas sekas – insultu vai infarktu.

Paaugstināts asinsspiediens var būt pavadonis dažādām slimībām. Viena no tām ir cukura diabēts, tāpēc jānosaka glikozes līmenis asinīs. Noteikti jāiet pie ģimenes ārsta, ja parādās diabētam raksturīgās pirmās pazīmes: sagurums, pastiprināta svīšana, slāpes, biežāka urinācija nekā parasti, ādas nieze. Paaugstināts asinsspiediens var liecināt arī par nieru, vairogdziedzera un citām kaitēm.

Kontrole arī vecumā

Vecāki ļaudis reizēm uzskata, ka paaugstināts asinsspiediens viņu gados esot pilnīgi pieļaujams. Novecošana saistīta ar aterosklerotiskiem procesiem, kas skar visu organismu, bet visjutīgākie ir galvas smadzeņu un sirds asinsvadi. Galvas mazie asinsvadi, kas nodrošina mikrocirkulāciju, tiek pavisam aizsprostoti, tie vairs nestrādā, līdz ar to cieš attiecīgais smadzeņu apvidus, pasliktinās atmiņa un koncentrēšanās spēja, grūti novērtēt un iegaumēt jaunu informāciju. Ja vēl piedevām ir paaugstināts asinsspiediens, aterosklerotiskais process tiek paātrināts. Lai to apturētu un glābtu asinsvadus, spiediens ir jānormalizē. Tas attiecas ne tikai uz pensijas vecuma cilvēkiem. Daudziem jau 40 gados ir paaugstināts holesterīna līmenis asinīs, tāpēc katram vajadzētu to noteikt. Ja holesterīna līmenis ir augstāks par normu, ārsts palīdzēs šo problēmu risināt ar diētas palīdzību vai, ja būs nepieciešams, nozīmēs medikamentus.

Mazliet par medikamentiem

Ir dažādas medikamentu grupas, ko lieto, lai panāktu asinsspiediena normalizēšanos, katrai no tām ir savs mērķis un darbības mehānisms, un visiem cilvēkiem neder vienas un tās pašas zāles. Preparātu izvēle jāuztic ārstam, pašdarbība te ir lieka. Ne vienmēr uzreiz izdodas atrast vislabāko variantu, būtībā preparāti ir jāpielaiko gluži kā apģērbi veikalā. Slimniekam ar paaugstinātu asinsspiedienu vajadzīga bāzes terapija – preparāti, kas jālieto katru dienu, un mājas ātrās palīdzības preparāti, kas vajadzīgi tad, ja spiediens pēkšņi paaugstinās. Pacienti parasti jūt, kad tas notiek, diezgan daudzi mājās mēra sev asinsspiedienu paši. Ir arī neliela slimnieku grupa, kura nejūt, ka asinsspiediens paaugstinās, viņiem pārsvarā jau ir izmaiņas sirdī. Tad zāles jālieto regulāri; ja stāvoklis uzlabojas, var pazemināt devu vai mainīt preparātus, bet pilnīgi pārtraukt zāļu lietošanu nedrīkst.

Jāatzīst emocionālie faktori

Diezgan bieži pacients ar paaugstinātu asinsspiedienu izvairās stāstīt ārstam par savām nepatikšanām darbā un ģimenē. Tiek izmēģināti dažādi preparāti asinsspiediena regulēšanai, bet neviens nedod cerēto rezultātu. Neatlaidīgi iztaujājot, beidzot noskaidrojas, ka cilvēka dzīvē ir daudz problēmu, kas liek būt pastāvīgi uzbudinātam un nervozam. Tad līdztekus hipertensijas preparātiem vajadzīgi arī nervus nomierinoši līdzekļi, dažreiz jānozīmē antidepresanti. Daži negrib antidepresantus lietot, jo maldīgi domā, ka tas būs uz visu mūžu. Dažus mēnešus ilgs kurss palīdzēs organismam stabilizēties, un pēc tam varēs no preparātiem atteikties. Efektīvi palīdz arī psihoterapeits.

DER ZINĀT

Cilvēkiem, kuriem ir paaugstināts asinsspiediens, ir pastiprināts kardiovaskulāro slimību risks, ja pastāv šādi faktori:

• kādam no vecākiem ir paaugstināts asinsspiediens, koronārā sirds slimība;

• aptaukošanās;

• smēķēšana;

• cukura diabēts;

• paaugstināts kopējais holesterīna līmenis asinīs (vairāk nekā 6,5 milimoli litrā);

• sasniegts zināms vecums: vīriešiem – 55 gadi, sievietēm – 65 gadi.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu