Lielākā daļa jeb 68% no Latvijas iedzīvotājiem jeb 1,4 miljoni personu, kuras dzīvo tradicionālajos mājokļos (dzīvoklī vai mājā), mitinās pusgadsimtu vecos mitekļos, kas uzcelti no 1946. līdz 1990.gadam un kuru īpatsvars ir 67% no visiem mājokļiem (674 614) Latvijas tirgū. Vien 3% iedzīvotāju dzīvo jaunos namos, kas uzcelti 2006.-2011. gadā, norāda Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācija (LANĪDA).
Par to liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) pēdējie pieejamie dati (2011.gada marts) par tradicionālajiem mājokļiem un tajos dzīvojošajām personām pēc ēkas uzcelšanas laika.
Kopumā Latvijā ir 1 018 533 tradicionālie mājokļi, kuros dzīvo pavisam 2 040 812 cilvēki. 32% jeb 326 291 šāds mājoklis ir Rīgā, bet 18% no visiem Latvijas tradicionālajiem mājokļiem jeb 179 835 ir Pierīgā, kur kopā dzīvo 50% Latvijas iedzīvotāju.
Līdzīga situācija, pēc CSP datiem, novērojama Rīgā un Pierīgā, kur arī personas dzīvo lielāko tiesu padomju gados celtos mājokļos - 327 594 mājokļos, kas uzbūvēti laika posmā no 1946. līdz 1990.gadam, dzīvo 685 727 cilvēku jeb 68% no visiem Rīgā un Pierīgā deklarētajiem iedzīvotājiem.
Vismazāk iedzīvotāju dzīvo mājokļos, kas uzcelti 2001.-2005. gadā: Latvijā kopumā šajos gados uzceltajos 15 169 mājokļos dzīvo 35 957 iedzīvotāji, Rīgā 5077 mājokļos dzīvo 10 814 cilvēki, bet Pierīgā 6814 mājokļos dzīvo 17 683 cilvēki. Senos namos, kas uzcelti līdz 1918.gadam, Latvijā dzīvo 9% iedzīvotāju. Savukārt jaunajos 36 322 mājokļos, kas uzcelti 2006.-2011. gadā (tie ir 4% no visiem Latvijas tradicionālajiem mājokļiem), dzīvo 62 368 cilvēki jeb tikai 3,06% no tradicionālajos mājokļos dzīvojošajām personām. Šajā laikā Rīgā un Pierīgā uzceltajos mājokļos dzīvo 52 000 jeb 2,6% iedzīvotāju, liecina CSP dati.
LANĪDA izpilddirektore Irina Sjarki atgādina par pašreizējo situāciju iedzīvotāju pirktspējā un kreditēšanas tirgū, ko apliecinājis asociācijas nesen veiktais pētījums. Latvijas iedzīvotājs no vidējās mēneša neto darba samaksas šā gada sākumā varēja iegādāties tikai sērijveida dzīvokli Rīgas mikrorajonā, bet miteklim Rīgas centrā vai arī jaunajos projektos ar šādiem ienākumiem nepietiktu.
«Latvijā dzīvojamais fonds atjaunojas lēni - gadā tirgū parādās tikai 0,3% no nepieciešamā fonda, uzbūvēto dzīvokļu skaits nesasniedz pat līmeni pirms Latvijas iestājas ES, būtiski ir bremzējusies arī nekustamo īpašumu darījumu aktivitāte. Kopš pērnā gada septembra tā kritusies par 20-30% visā Latvijā. Līdz ar to mūsu iedzīvotāju nodrošinājums ar dzīvojamo platību stipri atpaliek no ES standartiem. Tāpēc, uzlabojoties iedzīvotāju ienākumu līmenim, bankām kļūstot pretimnākošām iedzīvotāju un uzņēmēju kreditēšanā, mājokļu tirgum ir iespējas augt,» dzīvojamā fonda attīstības perspektīvas iezīmē Sjarki.
Viņa piebilst, ka statistika apliecina - tikai 10% no Latvijā uzceltajām būvēm ir tapušas pēdējo 10-15 gadu laikā, bet atlikušās ir cienījamā vecumā - galvenokārt padomju laikos būvētās tipveida ēkas. Tie ir nami ar zemu siltumizolāciju, lielai daļai nepieciešams veikt kapitālo remontu (piemēram, inženiertīklu nomaiņa) un papildu siltināšanu, ko arī valstī aktīvi dara, izmantojot ES līdzekļus, tomēr vairums tā saucamo padomju laika namu ir ļoti bēdīgā stāvoklī. Turklāt, kā norāda būvniecības eksperti, starp 2020.-2040.gadu sērijveida daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām ekspluatācijas periods būs beidzies, un tas jau ir nopietns drošības jautājums, kas būtu risināms valsts mērogā, piebilst asociācijas vadītāja.
LANĪDA apsveic būvniecības un nekustamā īpašuma jomas uzņēmēju aktivitāti - vērst uzmanību uz šo jautājumu Saeimas Ilgtspējas komisijas sēdē, kad deputāti tika iepazīstināti ar situāciju mājokļu tirgū un risinājumiem ilgtspējīgas mājokļu politikas izstrādei valstiskā līmenī. Tāpēc LANĪDA cer, ka valstiskā līmenī tiks aktualizēts jautājums par iedzīvotāju nodrošināšanu ar kvalitatīviem, mūsdienīgiem mājokļiem.
