Risks zaudēt naudu dzelzceļa projektam «Rail Baltica» radies pēc triju valstu nespējas vienoties par to, kā Eiropas Savienības nozīmes projektā tiks organizēti iepirkumi. Par tā saukto finansēšanas un īstenošanas modeli saskaņā ar plānu Latvijai, Lietuvai un Igaunijai bija jāvienojas jau pirms gada, šovakar ziņo LTV raidījums «De facto».
2014.gadā Baltijas valstis izveidoja kopuzņēmumu «RB Rail», kam būtu jāatbild par ātrgaitas vilciena sliežu ceļa projektēšanu, būvniecību un mārketingu. Taču tagad ir panākta vienošanās, ka, piemēram, staciju un terminālu būvdarbus katra valsts organizēs atsevišķi, bet par lieliem iepirkumiem jautājums ir atvērts.
Vairāki avoti «De facto» min, ka lietuvieši gribētu pēc iespējas vairāk iepirkumu rīkot nacionālā līmenī. Kopuzņēmuma «RB Rail» vadītāja Baiba Rubesa neslēpj, ka ir intereses, kas gribētu, lai «tikai lietuvieši būvē lietuviešiem ar lietuviešu darbiniekiem.»
Lietuva jau apsteigusi Latviju un Igauniju, pirmā uzceļot Eiropas platuma sliežu ceļu no Kauņas līdz Polijas robežai blakus jau esošajām sliedēm. Taču trase ir tik līkumota, ka projekta ietvaros vēl jāpēta, vai pa jauno posmu ātrvilciens spēs traukties ar maksimālo ātrumu 240 km/h.
Eiropas Parlamenta transporta komitejas vadītājs Mihaels Krāmers, viesojoties Baltijas valstīs, pauda neapmierinātību ar Lietuvas vēlmi iepirkumus sludināt atsevišķi. Ja trīs valstis drīz nevienosies, tās var pazaudēt naudu. «Tagad parādījusies vilcināšanās, īpaši no Lietuvas puses. Viņiem projekts līdz galam nepatīk. Mums jāizdara spiediens, lai Baltijas valstis strādātu kopā, jo tas tomēr ir vairāk no Eiropas nodokļiem finansēts projekts. Tas ir jāsāk būvēt,» LTV sacīja Krāmers.
Lietuvas transporta un sakaru viceministrs Arijands Šļups pieļauj, ka kāds Eiropas Parlamenta pārstāvi maldinājis, iespējams, ar slēptām interesēm panākt, lai trīs Baltijas valstis beigās nevienotos un naudu zaudētu. «Mēs neko nekavējam. Debates par dažādiem dokumentiem turpinās. Mēs tās pabeigsim laikus. Neredzu nekādus draudus naudas zaudēšanai. Viss norit konstruktīvā gaisotnē, bet kādam ir personiska interese panākt konfliktu starp akcionāriem. Bet es nezinu, kurš tas ir,» sacīja Šļups.
Latvijas pozīcija ir, ka lielie iepirkumi jāsludina kopīgi, jo tas būtu lētāk, bet par nacionāla mēroga būvēm kaimiņiem nebūtu teikšana. «Protams, ir atsevišķi punkti, kas paliek pie mums, jo visiem vienādas stacijas nebūs. [Rīgas] dzelzceļa stacija mums ir tāda, kāda ir, lidosta ir tāda, kāda ir. Šis viss ir atsevišķas dalībvalsts interesēs,» pauž satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).
Pirms nedēļas notika triju Baltijas valstu premjeru neformālā tikšanās, kurā valdību vadītāji pārrunājuši arī «Rail Baltica» virzību. Trešdien paredzēta kārtējā «RB Rail» padomes sēde.
«Ja 7.septembrī nebūs ļoti fundamentāla vienošanās par finansēšanas un īstenošanas modeli, es ar aizrautu elpu skatīšos, kas notiks pēc tam. Svarīgs jau nav dokuments, svarīgs ir saturs. Vai dod kopuzņēmumam uzdevumu tiešām par naudām atbildēt vai ne? Ja ne, manas aizdomas ir, ka naudiņa pazudīs,» pauž Rubesa.