Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) apsver iespēju pretendēt uz Eiropas Savienības (ES) finanšu ministru padomes jeb tā dēvētās Eirogrupas prezidenta amatu, apliecināja Reizniece-Ozola.
Reizniece-Ozola apsver iespēju pretendēt uz Eirogrupas prezidenta amatu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
(Papildināta no 5.līdz 10.rindkopai.)
Šā gada oktobrī pašreizējais Eirogrupas prezidents Jerūns Deiselblūms paziņoja, ka 2018.gada janvārī atstās savu amatu.
Reizniece-Ozola sacīja, ka viņa iespēju kandidēt uz Eirogrupas prezidenta amatu pārrunājusi ar ES finanšu ministru padomes kolēģiem.
Vaicāta, vai finanšu ministre pretendēs uz šo amatu, Reizniece-Ozola piebilda, ka viņa šādu iespēju neizslēdz.
Neoficiāla informācija liecina, ka pretendenti uz Eiropadomes prezidenta amatu varētu būt zināmi šī mēneša beigās, savukārt prezidenta vēlēšanas varētu notikt decembrī.
Reiznieces-Ozolas vārds iepriekš izskanējis starptautiskajos medijos, kuros novērtēts Latvijas finanšu ministres darbs. Šā gada janvārī Lielbritānijas lietišķā laikraksta «Financial Times» banku jautājumiem veltītais žurnāls «The Banker» Reiznieci-Ozolu atzina par gada labāko finanšu ministri Eiropā.
«Ņemot vērā gan fiskālās konsolidācijas, gan izaugsmes mērķus, Reiznieces-Ozolas kundzei ir ne tikai stingra pozīcija fiskālajos jautājumos, bet arī viņa sniedz ieguldījumu Latvijas ekonomikas pozitīvajos rezultātos ar ambiciozu strukturālo reformu programmu,» norādīja «The Banker».
Savukārt 2016.gada decembrī Reizniece-Ozola ASV medija «Politico» veidotajā 28 Eiropas politikas pārveidotāju sarakstā tika ierindota 21.vietā. «Politico», raksturojot Reiznieci-Ozolu, norāda uz viņas šaha spēles prasmēm un stingro apņēmību sakārtot Latvijas dažādu krīžu skartās finanses. Tāpat izdevums norāda uz Aivara Lemberga, kurš nodēvēts par «Donalda Trampa versiju Latvijā», ietekmi uz Reiznieces-Ozolas politisko karjeru, tomēr viņa pati paudusi apņēmību saglabāt savu neatkarību.
Medijs atgādina, ka tradicionāli Latvijas valdības pie varas noturas nepilnus divus gadus, un «satricinājums varas augstākajos slāņos varētu ļaut Reiziniecei-Ozolai kļūt par spēcīgu premjerministra amata kandidāti».
Eirogrupas locekļi ar balsu vairākumu ievēl Eirogrupas priekšsēdētāju uz 2,5 gadiem, turklāt šo amatu var ieņemt esošs ES dalībvalsts finanšu ministrs. Eirogrupas prezidents apvieno šos pienākumus ar savas valsts finanšu ministra amata pienākumiem. Pašreizējais Eirogrupas priekšsēdētājs Deiselblūms amatā stājās 2013.gada janvārī, aizstājot iepriekšējo Eirogrupas priekšsēdētāju Žanu Klodu Junkeru.
Eirogrupa ir neoficiāla struktūra, kurā ministri no eirozonas dalībvalstīm apspriež jautājumus saistībā ar viņu pārstāvēto valstu kopīgajiem pienākumiem attiecībā uz eiro.
Eirogrupas galvenais uzdevums ir nodrošināt ekonomikas politikas ciešu koordināciju starp eirozonas dalībvalstīm un veicināt apstākļus spēcīgākai ekonomikas izaugsmei. Eirogrupas apspriedes attiecīgi notiek par konkrētiem ar eiro saistītiem jautājumiem, kā arī par plašākiem jautājumiem ar ietekmi uz eirozonas dalībvalstu fiskālo, monetāro un struktūrpolitiku. Grupa tiecas apzināt kopīgas problēmas un rast tām kopīgus risinājumus.
Eurogrupa regulāri apspriež ekonomisko situāciju un perspektīvas eirozonā, eirozonas dalībvalstu budžeta politiku, makroekonomisko situāciju eirozonā, strukturālas reformas, kam ir potenciāls palielināt izaugsmi, kā arī jautājumus, kas saistīti ar finanšu stabilitātes saglabāšanu eirozonā. Tāpat Eirogrupa apspriež gatavošanos starptautiskām sanāksmēm un eirozonas paplašināšanos. Eirogrupa apspriež arī finanšu atbalsta noteikumus eirozonas valstīm, kas ir lielās finansiālās grūtībās.