Uzņēmējs: ir jaunieši, kuri vienkārši nevēlas strādāt

Viņš stāstīja, ka pārsvarā uzņēmumā tiek nodarbināti jaunieši – teju visi darbinieki ir vecumā līdz 30 gadiem un lielākajai daļai pat nav augstākās izglītības.

Runājot par trūkumiem, strādājot ar jauniešiem, Daugins teica, ka bieži vien jauniešiem nav izpratnes par smaga darba vērtību – bieži vien netiek saprasts, ka uzreiz nekas nenotiek, ka nepieciešams strādāt pie mērķa, lai gūtu labu rezultātu.

Tāpat praksē saprasts, ka lielāks potenciāls esot jauniešiem, kuri nāk no lauku reģioniem.

«Daudziem jauniešiem nepieciešams rādīt patieso ainu – ja dzīvo tikai sociālajos tīklos, tad redz tikai to, ka esmu Dubaijā vai citās vietās,»

viņš teica un paskaidroja, ka tā ir tikai aisberga redzamā daļa, sociālajos tīklos parasti nevar redzēt, ka ir ieguldīts smags darbs, lai to sasniegtu.

Vienlaikus, lai arī ir jaunieši, kuri tiešām ir mērķtiecīgi, vēlas strādāt, papildināt prasmes un zināšanas, ir arī tādi, kuri vienkārši nevēloties strādāt. Kā piemēru Daugins minēja kādu jaunieti, kurš pie viņa atnācis, lai pastrādātu pusgadu un dotos prom – nestrādātu un saņemtu bezdarbnieka pabalstu.

Savukārt Latvijas Studentu apvienības pārstāvis Matijs Babris, runājot par studentiem un nodarbinātību, sacīja, ka vidēji studenti (no tiem, kuriem ir darbs), strādā 31 stundu nedēļā, lai gan vidēji, salīdzinot ar citām valstīm, būtu jābūt 20 stundām nedēļā.

Tāpat vērojama tendence, ka strādājošo studentu skaits arvien palielinās. Lielākā daļa no studentiem gan strādā, lai varētu studēt, kas ir slikts piemērs. «Labāk strādāt jomā, kas ir saistīta ar studiju izvēli, lai gūtu pieredzi, pārliecinātos, ka izdarīta pareizā izvēle,» viņš paskaidroja.

Viņš arī piebilda, ka studēt biežāk izvēlas tie jaunieši, kuru vecāki ir guvuši augstāko izglītību.

«Studijas ar darbu var apvienot, ja, piemēram, tiek strādāta pusslodze, bet ne vairāk,» skaidroja Babris un piebilda, ka vairāk darba slodzes var ietekmēt gūtās izglītības kvalitāti. Tāpat būtu jādomā par lielāku atbalstu studentiem no valsts puses, piemēram, stipendiju veidā.

2017. gadā jauniešu bezdarba līmenis bija 17,0%, kas ir par 0,3 procentpunktiem zemāks nekā pirms gada (2016. gadā – 17,3 %). No visiem bezdarbniekiem 12,1 tūkstotis jeb 14,2% bija jaunieši vecumā no 15 līdz 24 gadiem. Gada laikā jauniešu bezdarbnieku skaits ir samazinājies par 0,9 tūkstošiem, bet īpatsvars kopējā bezdarbnieku skaitā ir palielinājies par 0,6 procentpunktiem.

2017. gada 4. ceturksnī jauniešu bezdarba līmenis bija 16,5%, kas ir par 1,1 procentpunktu zemāks nekā 3. ceturksnī. Jauniešu bezdarbnieku skaits samazinājās par 2,7 tūkstošiem un bija 10,6 tūkstoši jeb 13,3% no kopējā bezdarbnieku skaita (3. ceturksnī – 13,3 tūkstoši jeb 15,8%).

Kopš 2013. gada jauniešu bezdarba līmenis Latvijā ir zemāks nekā ES dalībvalstu vidējais rādītājs. 2016. gadā jauniešu bezdarba līmenis Latvijā (17,3%) bija par 1,4 procentpunktiem zemāks nekā vidējais rādītājs ES (18,7%). 2017. gadā Latvijā joprojām saglabājās augstākais jauniešu bezdarba līmenis Baltijas valstīs – Igaunijā jauniešu bezdarba līmenis bija 12,1%, bet Lietuvā – 13,3%.