/nginx/o/2019/06/20/12283791t1hbab5.png)
/nginx/o/2018/07/04/8042245t1h083e.jpg)
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien lēma iesniegt atbalstīšanai Saeimā grozījumus likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), kas paredz līdz 2020. gada beigām nepiemērot IIN pie parāda pilnīgas vai daļējas atlaišanas.
Rosina līdz 2020. gada beigām nepiemērot IIN pie parāda atlaišanas
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Minētos likuma grozījumus izstrādājusi Saeimas Juridiskā komisija. Tā informēja, ka 2015.gada martā Latvijas lielākās bankas uzņēmās uzsākt pirmskrīzes laikā izveidojošos fizisko personu kredītu atlikumu dzēšanu vai nozīmīgu samazināšanu, noslēdzot civiltiesiskas vienošanās.
Līdz 2018.gada februāra beigām, iniciatīvu atbalstījušās bankas ir tikušās ar 8622 fiziskām personām, no kurām vienošanās tika nostiprināta līguma formā ar 2050 personām. Savukārt līdz šā gada 1.martam 1310 gadījumos vienošanās ir pilnīgi izpildītas un parādsaistības ir dzēstas. 740 gadījumos vienošanās izpilde tiek turpināta un lielākās daļas izpilde gaidāma 2018.gada laikā. No uzrunātajām personām ap 2700 personām ir izvēlējušās fizisko personu maksātnespējas risinājumu. Nedaudz mazāk kā 4000 personas sarunas par pilnīgu vai daļēju parādu atlaišanu pēc pašu personu lēmuma nepabeidza.
Kredītiestādes ir informējušas par diviem izplatītākajiem iemesliem, pirmkārt, bez banku parādiem personām ir arī citas neizpildītas saistības, piemēram, nodokļu parādi un parādi citiem kreditoriem, un banku vienpusējā parādu atlaišana vai samazināšana viņu stāvokli neuzlabotu, otrkārt, parādu esamība netraucē personu dzīvei.
Bankas, kuras nodarbojas ar parādu restrukturēšanu, ir novērojušas, ka pēc parādu samazināšanas apmēram 20% gadījumos klienti atjauno sakarus ar bankām, tiek atvērti konti un redzams legāls šo kontu apgrozījums, jeb notiek iziešana no «aplokšņu algas zonas». Tas savukārt ļauj secināt, ka fiskālais efekts no parādu atlaišanas ir pozitīvs.
No intervijām ar klientiem, kuri plānojuši vai noslēguši līgumus par parādu pilnīgu vai daļēju samazināšanu, ir secināms, ka līgumi netiktu parakstīti un pildīti, ja iestātos IIN maksāšanas pienākums. Papildus problēmas izlīguma panākšanai ir radījusi arī nenoteiktību par laiku, cik ilgi būs spēkā regulējums par IIN nepiemērošanu pie parāda pilnīgas vai daļējas atlaišanas.
Minētā norma par IIN nepiemērošanu ir vairākkārt tikusi pagarināta uz vienu gadu un nākošais pagarinājums beigsies 2018.gada 31.decembrī. Tomēr Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lēma minēto termiņu pagarināt līdz 2020.gada 31.decembrim.
Minētos likuma grozījums plānots izskatīt steidzamības kārtā divos lasījumos.