Kurināmās šķeldas un malkas cenas Latvijas tirgū šajā apkures sezonā pieaugušas par 25% līdz 30%, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja SIA "Pata AB" valdes loceklis Jānis Mierkalns.
Šķeldas un malkas cenas šoziem pieaugušas par 25%-30% (13)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
"Pašreizējais šķeldas un malkas cenu līmenis ir tāds, ka meža īpašniekiem beidzot ir vērts izstrādāt mazāk vērtīgas audžu cirsmas, jo pretējā gadījumā malkas cena, kas periodiski samazinājās līdz desmit latiem par kubikmetru, nenosedza pat mežizstrādes izmaksas," sacīja Mierkalns.
Viņš arī norāda, ka kurināmās koksnes cenu līmenim iepriekšējos gados vienmēr bijis sezonāls raksturs, jo vietējā tirgū nav bijis normāla un stabila iekšējā patēriņa, kas dotu iespēju plānveidīgi veidot uzkrājumus noliktavās, kā arī ražošanas apjomus.
Mierkalns arī norāda, ka pieaudzis kurināmās koksnes eksporta pieprasījums. Uzņēmēji sezonāli daļu kurināmās koksnes apjomu eksportējot uz Skandināvijas valstīm, kur to izmanto kā papildu kurināmo apkures sezonā.
"Tomēr Latvijas tirgum Skandināvijas valstis nespēj nodrošināt stabilu eksportu visu gadu," sacīja Mierkalns.
Turklāt pēdējos gados vērojama arī eksporta aktivizēšanās uz kaimiņvalstīm, kurās atvērtas vairākas jaunas termoelektrostacijas, kas veicinot kurināmās šķeldas un malkas cenu līmeņa kāpumu Latvijas pierobežā, kas vairumā gadījumu esot labākas nekā vietējā tirgū.
Uzņēmējs arī uzskata, ka siltuma ražošanas un piegādes process Latvijā ir neefektīvs.
"Piemēram, vidēji šodienas kurināmās koksnes resursu cena Latvijā ir aptuveni 11 lati par megavatstundu, bet siltums tiek pārdots gala patērētājam vidēji par 35 līdz 40 latiem par megavatstundu. Tieši siltuma patērētāji Latvijā ir aizvien neizdevīgā pozīcijā," sacīja Mierkalns.
Pēc viņa domām, Latvijā nepieciešams attīstīt jaunas termoelektrostacijas, modernizēt esošos apkures katlus un siltumtrases, tādā veidā nodrošinot sabalansētu šķeldas un malkas vietējo patēriņu, kas stabilizētu ražošanas apjomus un cenu līmeni kurināmajai koksnei.
"Tad nebūtu tik straujas malkas un šķeldas cenu izmaiņas sezonalitātes ietekmē. Turklāt izstrādātie mežu resursi paliktu vietējā tirgū, jo kopējā kurināmās koksnes pieprasījuma dēļ īpašs cenu kritums nākotnē nav gaidāms. Papildus kurināmās koksnes iepirkumi jāveic megavatstundās, kā arī siltums jāpārdod gala patērētājam megavatstundās, lai viņam būtu saprotama reālā cenas veidošanās," pārliecināts ir Mierkalns.
Jau ziņots, ka SIA "Pata AB" konsolidētais apgrozījums 2009.gadā bijis 29,68 miljoni latu. Tas ir par 14,9% mazāk nekā 2008.gadā, kad koncerna apgrozījums bija 34,86 miljoni latu.
Kā ziņots, 2008.gadā "Pata AB" iegādājās SIA "Saldus mežrūpniecības uzņēmums" 90% kapitāldaļu, pastarpināti kļūstot par lielāko AS "Saldus mežrūpniecība" akcionāru. "Saldus mežrūpniecības uzņēmums" ar 44% ir lielākais AS "Saldus mežrūpniecība" akcionārs.
"Pata AB" pieder arī vairāki citi uzņēmumi.
"Pata AB" vienīgais īpašnieks ir Uldis Mierkalns, liecina "Firmas.lv" informācija.