RUS
Tavs pārlūks ir novecojis, lūdzu atjauno to..
Sīkdatnes (cookies) mums sniedz iespēju uzlabot jūsu kā lietotāja ērtibas. Turpinot izmantot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. VAIRĀK >

Ašeradens: Latvijā industriālajos objektos par energoefektivitāti rūpējas maz

LETA
Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens | Foto: Evija Trifanova/LETA

Latvijas kompānijām vārds «energoefektivitāte», šķiet, neinteresē, intervijā aģentūrai LETA pauda ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V). Runājot par Ekonomikas ministrijas pārziņā esošajām Eiropas Savienības fondu programmām, ministrs atzīmēja, ka situācija ir dinamiska un starp līderiem ir Starptautiskās konkurētspējas veicināšanas programma.

«Tas ir dabiski, kā redzam, eksporta pieaugums ir ļoti liels, taču būtiski atpaliekam no pārējām Baltijas valstīm. Tajās 80% no iekšzemes kopprodukta veido eksports, bet mums nav pat 60%, taču redzam milzīgu enerģiju piedalīties šajā konkurētspējas programmā,» sacīja Ašeradens.

Savukārt visbēdīgākā situācija ir saistībā ar industriālo objektu energoefektivitātes uzlabošanu. «Mūsu kompānijām vārds «energoefektivitāte», šķiet, neinteresē,» viņš atzina.

Taujāts, kā sokas ar energoefektivitātes pasākumiem daudzdzīvokļu ēkās, ministrs norādīja, ka attīstības finanšu institūcijas «Altum» koordinētā programma ir diezgan aktīva - tajā ir 168 projekti.

«Veidojas pat kompetenču centri, kuros mēs redzam ļoti labus rezultātus - Liepāja, Valmiera, Ventspils. Šīs pilsētas uzrāda iespaidīgus rezultātus un viņiem ir labas zināšanas, kā tos sasniegt. Taču no otras puses ir izveidojies pretnostatījums ar to, ka mums ir vājas projektu veidošanas jaudas. «Altum» met atpakaļ ļoti daudzus iesniegtos projektus, jo gali neiet kopā. Līdz ar to mēs varam teikt, ka ir līderi, kuru zināšanas ir ļoti labas, bet vienlaikus ir pietiekami daudzi, kuri ar šo uzdevumu galā netiek. Problēma ir tieši tehnoloģiju pusē,» klāstīja Ašeradens.

Vienlaikus, pēc viņa teiktā, Latvija ir ESKO (energoefektivitātes paaugstināšanas kompāniju) tirgus izveides priekšvakarā. «ESKO kompānijas nozīmē divas lietas: tā ir kompānija, kura atrisina siltināšanas projektu un atrisina, kādā veidā iedzīvotāji caur saviem rēķiniem kompensē izmaksas nākamo gadu laikā. Nākamais jautājums ir par ESKO fondiem, kuri ilgtermiņā šīs saistības atpērk. Šobrīd mēs mēģinām saprast, cik lielā mērā ar valdības finansējumu mēs piedalāmies gan ESKO kompāniju darbībā, lai tām būtu sākuma kapitāls, kuru projektos investēt, gan kā atbalstīt ESKO fondu veidošanos. Debates notiek diezgan intensīvi, un Enerģētikas departaments risina sarunas ar potenciālajiem tirgus dalībniekiem,» skaidroja ekonomikas ministrs.

«Mums vajadzētu sakārtot vismaz 6000 māju, un 168 projekti, protams, nav daudz. Taču ļoti svarīgi ir, ka process ir sācies, jo ir nepieciešams iegūt arī pieredzi. Turklāt mēs redzam, ka sāk veidoties arī iedzīvotāju pieprasījums, redzot kādas ir šīs nosiltinātās mājas kaut vai kaimiņos. Ir arī skaidrs, ka ar valdības naudu nav pietiekami, lai nosiltinātu lielu skaitu māju, tādēļ ir jāsāk veidot tirgus, kurš to nodrošinās pats,» piebilda Ašeradens.

Altum Latvija Arvils Ašeradens Eksports Ventspils Valmiera Liepāja
0 Komentāri