Eiropas Komisijas (EK) pabeigtā izmeklēšana par Krievijas valsts dabasgāzes kompānijas «Gazprom» darbību Centrāleiropā un Austrumeiropā ļaus labāk kontrolēt šā koncerna uzvedību Eiropas gāzes tirgū, ceturtdien norādījis Lietuvas enerģētikas ministrs Žīgimants Vaičūns.
«Mēs atzinīgi vērtējam to, ka EK ņēmusi vērā prāvu daļu no Lietuvas ierosinājumiem, kas «Gazprom» agrākās simboliskās saistības pārvērš par tirgū reāli darbojošamies instrumentiem. Tie liks koncernam ievērot Eiropas noteikumus un godīgas konkurences principus un piemērot elastīgākus un labvēlīgākus gāzes piegādes noteikumus,» viņš norādījis, komentējot EK paziņojumu, ka panākta vienošanās ar «Gazprom», kas tika apsūdzēta dominējošā stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā
Pēc Vaičūna teiktā, EK rīcībā turpmāk būs noteikta kārtība, kā kontrolēt konkrētu «Gazprom» saistību ievērošanu, un tiks veidota «Gazprom» cenu kontroles sistēma un nodrošināta iespēja mainīt gāzes piegādes vietas.
«Astoņus gadus tiks uzraudzīts, vai «Gazprom» šīs saistības ievēro. Ja «Gazprom» tās pārkāps, Krievijas kompānijai bez jebkādas papildu izmeklēšanas tiks noteikts naudassods,» skaidrojis ministrs.
Viņš arī norādījis, ka Lietuva turpinās meklēt ceļus, kā kompensēt gāzes lietotājiem «Gazprom» nodarīto kaitējumu.
«Mēs nevaram vienkārši norakstīt pusotra miljarda eiro kaitējumu, ko saskaņā ar mūsu aplēsēm Lietuvas lietotājiem nodarījis «Gazprom», ļaunprātīgi izmantojot monopolstāvokli tirgū, tādēļ meklēsim ceļus, lai «Gazprom» to atlīdzinātu, - jo vairāk tāpēc, ka EK veiktā izmeklēšana un panāktās vienošanās to neaizliedz,» izteicies Vaičūns.
EK ceturtdien pēc sešus gadus ilgušas izmeklēšanas paziņoja, ka «Gazprom», izmantojot dominējošo stāvokli tirgū, piecās Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs, proti, Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Bulgārijā un Polijā, iespējams, noteikusi augstākas gāzes cenas.
Komisija par to noteikusi Krievijas koncernam obligātas saistības, par kuru nepildīšanu tam draudētu naudassods līdz 10% apmērā no pasaules gada apgrozījuma, kas pērn līdzinājās aptuveni 91 miljardam eiro.
Noteikts arī, ka «Gazprom» turpmāk nevarēs ar līgumiem ierobežot iespējas brīvi piegādāt gāzi, tam būs jāatceļ arī jebkādu ierobežojumi klientiem attiecībā uz gāzes tālākpārdošanu uz citām ES valstīm.
Krievijas kompānijai arī jāgarantē apstākļi gāzes piegādei uz tiem Centrāleiropas un Austrumeiropas reģioniem, kas savienojošu gāzes vadu neesamības dēļ līdz šim izolēti no citām dalībvalstīm, piemēram, Baltijas valstīm un Bulgāriju.
Prognozēts, ka Polijas valsts gāzes kompānija PGNiG, kas pieprasīja noteikt Krievijas koncernam stingras sankcijas, EK lēmumu pārsūdzēs tiesai.
Lietuva Stokholmas šķīrējtiesā no «Gazprom» nesekmīgi centās atgūt 1,4 miljardus eiro pārmaksu par tai piegādāto gāzi, bet 2016.gadā tiesa paziņoja, ka nesaskata Krievijas koncerna pārkāpumus, tomēr atzina, ka «Gazprom», piegādājot gāzi Lietuvai un vienlaikus esot gāzes kompānijas «Lietuvos dujos» akcionāre, pieļāvusi interešu konfliktu.
