Latvija atbalsta Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizāciju ar kontinentālo Eiropu caur Poliju, šodien tikšanās laikā ar Polijas premjerministri Beatu Šidlo un Lietuvas premjeru Sauļu Skverneli uzsvēra Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).
Kučinskis: Latvija atbalsta Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizāciju ar kontinentālo Eiropu caur Poliju
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Attiecībā uz Baltijas elektrotīklu sinhronizāciju Kučinskis uzsvēra, ka prioritātei jābūt sistēmas stabilitātei un izmaksu efektivitātei. Latvija atbalsta Baltijas valstu tīklu sinhronizāciju ar kontinentālo Eiropu caur Poliju ar divām maiņstrāvas līnijām. Tas pēc Eiropas savienības (ES) Kopējā pētniecības centra veiktā pētījuma rezultātiem atzīts par tehnoloģiski drošāko un izmaksu ziņā lētāko risinājumu.
Vienlaikus visu valstu pārstāvji pauda negatīvu nostāju pret Krievijas realizēto «Nord Stream 2» projektu.
Kučinskis arī sacīja, ka ir jāstiprina ES vienotais tirgus un jārisina tā reālās problēmas, vienlaikus to nedarot uz konkurētspējas un produktivitātes rēķina. Savukārt, runājot par ES budžetu pēc 2020.gada, Ministru prezidents akcentēja, ka Latvijas prioritāte ir nevienlīdzības izlīdzināšana starp ES dalībvalstīm.
Viņš arī uzsvēra nepieciešamību Baltijas valstīm sadarboties savā starpā, šo sadarbību paplašinot arī Polijas virzienā. «Mums jādomā par kopīgu rīcību, lai nodrošinātu finansējumu arī lielo reģionālo infrastruktūras projektu īstenošanai. Šeit īpaši jāuzsver «Rail Baltica» projekts,» sacīja Kučinskis.
Viņš arī pauda gandarījumu, ka «Rail Baltica» projekts turpina attīstīties. «Rail Baltica» bija vienīgais ES projekts, kas prezentēts šovasar notikušajā G7 transporta ministru sanāksmē. Aktīvi notiek darbs ar Somiju, lai vienotos par tās dalību projektā kā akcionāram. Būtiska ir aktīva Polijas dalība projektā.
Trīs valdību vadītāju tikšanās laikā uzmanība tika pievērsta arī Austrumu partnerībai un novembrī Briselē plānotajam Austrumu Partnerības samitam.
«Uzskatām, ka pieņemot lēmumu par bezvīzu režīma ieviešanu ar Ukrainu un ES - Ukrainas Asociācijas līguma ratifikācijas pabeigšanu, šobrīd ir sperts nozīmīgs solis ES un Ukrainas attiecību stiprināšanā. Tagad Ukrainai jāturpina darbs pie Asociācijas līguma pilnīgas ieviešanas. Kopš 2014.gada reformu procesā ir panākts progress, taču priekšā vēl daudz darāmā,» teica Kučinskis.
Drošības jautājumiem Varšavas tikšanās laikā tika pievērsta īpaša uzmanība. Tika uzsvērta nepieciešamība turpināt attīstīt spējas cīņai ar hibrīdo apdraudējumu gan nacionālā līmenī, gan sadarbojoties starptautiski. Īpašu uzmanību pievēršam stratēģiskās komunikācijas un kiberdrošības jautājumiem, kā arī stiprinām iekšējo koordināciju un ārējās robežas.
Latvija, Igaunija, Lietuva un Polija ir pievienojušās Eiropas Izcilības centram cīņai ar hibrīdo apdraudējumu. Latvija ir gatava aktīvi iesaistīties tā turpmākajā darbā. Latvija arī sagaida no centra ieguldījumu hibrīdā apdraudējuma analīzei un cīņai ar to.
Savukārt, attiecībā uz plānotajām Krievijas militārajām mācībām «Zapad» Baltkrievijā, tika uzsvērts, ka mācības nevar skatīt atrauti no drošības situācijas kopumā un Krievijas aktivitātēm mūsu reģionā kopš notikumiem Ukrainā. Ņemot vērā iepriekšējo Krievijas un Baltkrievijas kopīgi rīkoto militāro mācību pieredzi, šī brīža galvenā problēma ir caurskatāmības trūkums.
Sākotnēji tika plānots, ka Varšavas sarunās piedalīsies arī Igaunijas premjers Jiri Ratass, taču viņš nevarēja ierasties un Igaunija tika pārstāvēta vēstnieka līmenī.