RUS
Tavs pārlūks ir novecojis, lūdzu atjauno to..
Sīkdatnes (cookies) mums sniedz iespēju uzlabot jūsu kā lietotāja ērtibas. Turpinot izmantot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. VAIRĀK >

Analītiķi: Gada vidējā inflācija šogad Latvijā gaidāma 2,9-3% apmērā

LETA
Ilustratīvs attēls | Foto: RIA Novosti/Scanpix

Gada vidējā inflācija šogad Latvijā gaidāma 2,9-3% apmērā, prognozēja banku analītiķi, komentējot pirmdien publiskotos datus par patēriņa cenu izmaiņām septembrī.

«SEB bankas» makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA norādīja, ka inflācijas straujais kāpums, kas bija vērojams martā un aprīlī, ir nedaudz pierimis. Gada atlikušajos mēnešos inflācijas līmenis svārstīsies 2,5-2,8% robežās. Savukārt līdz ar gadu miju būs vērojams cenu lēciens, ko ietekmēs nodokļu izmaiņas, galvenokārt akcīzes nodokļa palielināšanas dēļ.

«Pārtikas, jo īpaši piena produktu, cenas šogad ir uzrādījušas krasāku kāpumu, nekā tika gaidīts. To noteica pieprasījuma atdzīvošanās apstākļos, kad piedāvājums bija pielāgojies jaunam līdzsvaram un nespēja reaģēt uz izmaiņām tirgū. Tuvākā perspektīvā situācija normalizēsies. Taču ekonomiskās perspektīvas pasaulē sola labvēlīgu pieprasījuma pieauguma turpināšanos. Tajā pašā laikā tam sekos arī piedāvājums, kas kāpumu ierobežos,» klāstīja Gašpuitis.

Viņš norādīja, ka inflācijas izmaiņas atspoguļo arī naftas cenas atgūšanos, kam seko arī siltumenerģijas cenas. «Patlaban skatījums uz tirgu ir, ka tirgū turpinās valdīt pietiekams daudzums naftas, kas nozīmē, ka cenu turpināsies īstermiņa svārstības, ko noteiks sezonālās izmaiņas pieprasījumā, piemēram, naftas pārstrādes rūpnīcu apkopes periods, kā arī OPEC lēmumi, bet ne fundamentālas izmaiņas tirgū,» piebilda Gašpuitis.

Viņš prognozēja, ka šogad Latvijā gada vidējā inflācija būs 3% apmērā un arī nākamgad nodokļu reformas ietekmē inflācija turēsies šā gada līmenī.

Savukārt «Luminor» ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA atzīmēja, ka ASV un eirozonā ziņām par patēriņa cenu izmaiņām rūpīgi seko tāpēc, ka šis ir starp ekonomikas rādītājiem, kas var jūtami ietekmēt centrālo banku lēmumus par monetāro politiku, kas savukārt ļoti interesē finanšu tirgus dalībniekus un galu galā arī daudzus naudas krājējus un aizņēmējus. Taču notikumi Latvijā Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumu pieņēmēju prātos daudz vietas neaizņem - šī politika tiek veidota eirozonai kopumā, no kura Latvijas ekonomika veido vien apmēram piecsimto daļu.

Vienlaikus viņš minēja, ka šobrīd Latvijas cenu dati ir interesanti saistībā ar bažām par ekonomikas pārkaršanas riskiem, kas apbrīnojami strauji - mazāk nekā gada laikā - ir pilnībā aizvietojuši bažas par ekonomikas atdzišanu.

«Latvijas makro temperatūras mērītājs šobrīd nepārprotami ir tuvu komforta zonas centram, šobrīd tā nav ne par augstu, ne par karstu. Tas gan netraucē bažīties par to, ka ekonomika varētu pārkarst nākotnē, kas ir nenoliedzams risks. Gaidāmos notikumus ekonomikā un darba tirgū dažu tuvāko gadu laikā var tēlaini raksturot kā neapturama spēka sadursmi ar neizkustināmu objektu. Kaut kam būs jāpadodas, vai nu izaugsmes tempam jābremzējas vai arī jānotiek spēcīgai iekšējai migrācijai, vienlaikus krasi mainoties ārējās migrācijas bilancei. Cerams, ka attīstīsies otrais scenārijs, bet to neviens droši nezina, tāpēc jebkādi minējumi par mūsu ilgtspējīgo izaugsmes tempu šobrīd var būt tikai ļoti aptuveni,» sacīja Strautiņš.

Viņš norādīja, ka patēriņa cenu inflācijas rādītājs šobrīd signalizē, ka notikumi risinās mierīgi, bez lielas drāmas, patiesi griezīgiem signāliem par grūtībām darbinieku piesaistē nākot vien no dažām nozarēm, kuras savas dilemmas jau šobrīd risina ar imigrācijas palīdzību, pirmkārt programmēšanas uzņēmumi.

Pēc Strautiņa aplēsēm, gada vidējā inflācija šogad Latvijā gaidāma 2,9% apmērā.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka šogad septembrī salīdzinājumā ar augustu patēriņa cenas pieaugušas par 0,3%, bet gada laikā - šogad septembrī salīdzinājumā ar 2016.gada septembri - inflācija bija 2,9% apmērā. Vienlaikus pēdējo 12 mēnešu laikā vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, septembrī audzis par 2,7%.

Nodokļu reforma ASV Dainis Gašpuitis SEB banka
0 Komentāri