RUS
Tavs pārlūks ir novecojis, lūdzu atjauno to..
Sīkdatnes (cookies) mums sniedz iespēju uzlabot jūsu kā lietotāja ērtibas. Turpinot izmantot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. VAIRĀK >

Darba tirgus tendences: kas kopīgs IT speciālistiem un celtniekiem?

FINANCENET 12
Foto: Postimees/LETA

Darba tirgū, šķiet, jau vairākus gadus īpaši nekas daudz nemainās - trūkst labu IT un finanšu, kā arī pārdošanas speciālistu. Taču aptaujātie personālvadības eksperti norāda, ka arvien vairāk trūkst arī fiziska darba veicēju. Nemainīgi jau vairākus gadus augstākā vidējā neto darba samaksa vērojama tādās biznesa nozarēs kā IT, bankas un finanses, farmācija, telekomunikācijas. Arī izglītības kvalitāte «buksē», sagatavojot speciālistus ar labu teorētisko bāzi, bet nesniedzot iespējas studiju laikā iegūt praktiskas iemaņas. Lai gan valstī kopumā atalgojuma līmenis turpina pieaugt, ir vērojamas lielas darba samaksas atšķirības Rīgā un reģionos.

Bez pieprasītajiem IT speciālistiem trūkst arī fiziska darba veicēju

Kā liecina darba sludinājumu portāla Visidarbi.lv dati, nemainīgi lielākais darba sludinājumu skaits vērojams pārdošanas, tirdzniecības, klientu apkalpošanas un pakalpojumu jomā, savukārt mazākais - personāla vadībā un jurisprudencē.

Darba roku trūkums, protams, ir profesijās, par kurām ir starptautiska konkurence darba tirgū

– nu jau gandrīz ikgadēji var sacīt, ka tās arvien ir IT pozīcijas, jo par šo kompetenci uzņēmumi jau sen vairs necīnās lokālā līmenī, stāsta SIA «Eiro Personāls» personāla atlases projektu vadītāja Linda Rūsa.

Latvijā arvien ir konkurence par labiem pārdošanas projektu vadītājiem, jo šie speciālisti ir tie, kas uzņēmumam ienes naudu. Līdz ar to labākie profesionāļi tiek pārvilināti no viena uzņēmuma uz citu, un pieprasījums arvien ir liels.

Finanšu sektorā vadošie uzņēmumi cīnās, piemēram, par audita un nodokļu speciālistiem.

Tāpat Rūsa atzīst, ka

trūkst arī fiziskā darba veicēju, un šajā ziņā uzņēmumiem jādomā arī par nākotnes perspektīvu, ņemot vērā, ka virtuālās ikdienas dēļ arī jaunā paaudze kopumā kļūst mazāk fiziski izturīga.

Tam piekrīt arī «CV-Online Latvia» vadītājs, apstiprinot, ka darba tirgū tik tiešām

pietrūkst inženierzinātņu speciālistu, īpaši IT speciālistu un aizvien vairāk arī celtniecības speciālistu. Sarežģīta situācija ir arī medicīnā, kur zemā atalgojuma dēļ ir milzīgs darbaspēka iztrūkums.

Tāpat arī uzņēmumi sūdzas par nepietiekamo darbaspēka pieejamību ražošanā un transporta un loģistikas jomā. «Gribētos redzēt mazāku sociālo un humanitāro zinātņu jomas speciālistu īpatsvaru,» akcentē Brodiņš.

«Attiecībā uz kvalificētu darbaspēku es neņemtos apgalvot, ka ir daudz profesiju, kurās ir pārprodukcija. Nu jau ir pienācis brīdis, kad arī uz tā saucamajām «entry» jeb sākuma pozīcijām vairs nav desmitiem pieteikumu un lojāli, atbildīgi darbinieki ar attīstītām valodu zināšanām ir jāmeklē uzrunāšanas ceļā,» norāda «Eiro Personāls» pārstāve. «Aptuveni 70% kandidātu ir pasīvi un darbu paši aktīvi nemeklē, taču liela daļa ir atvērta darba piedāvājumiem. Tāpēc personālvadības speciālistiem ir jāpārorientē domāšana, saprotot, ka tuvākajā nākotnē mēs pamatā strādāsim ar uzrunāšanas darbu.»

Biežāk mainot darbu, lielākas izredzes tikt pie augstāka atalgojuma

Kā atzīst «CV-Online Latvia» vadītājs Aivis Brodiņš, jau vairākus gadus

augstākā vidējā neto darba samaksa ir vērojama tādās biznesa nozarēs kā IT, bankas un finanses, farmācija, telekomunikācijas.

Lielākas algas ir vidējā un augstākā līmeņa vadītājiem, kā arī kvalificētiem speciālistiem IT, finanšu, mārketinga un pārdošanas jomā.

Tāpat viņš norāda, ka kopumā šogad straujākais algu pieaugums ir vērojams tādās nozarēs kā jurisprudence un tieslietas, inženiertehniskā joma, finanses un mārketings.

SIA «Eiro Personāls» personāla atlases projektu vadītāja Linda Rūsa komentē šo jautājumu no darbinieku pārvilināšanas viedokļa. «Tajos gadījumos, kad izvēlamies uzrunāt kādu speciālistu, kas mums ir saistošs konkrētai pozīcijai, jārēķinās ar 10 līdz 15% lielāku atalgojumu par to, ko šis cilvēks saņem šobrīd. Tādēļ cilvēki, kas biežāk maina darbus, saņem lielāku atalgojumu nekā vienā un tajā pašā uzņēmumā/pozīcijā ilgu laiku pavadījuši darbinieki. Šo aspektu ir svarīgi apzināties uzņēmumu vadītājiem un personāla speciālistiem, jo tas var ietekmēt ilgstošo darbinieku izjūtu par taisnīgumu – ja atnāk jauns darbinieks, kas ir mans kolēģis pie blakus galda, un viņš saņem lielāku algu nekā es, šeit strādājot jau gadiem, rodas netaisnības izjūta un palielinās risks, ka es, ilggadējais darbinieks, nolemšu aiziet no uzņēmuma,» norāda personāla atlases projektu vadītāja, atzīstot, ka

izmaksas uz jauna darbinieka pieņemšanu 90% gadījumu ir augstākas nekā uz esoša darbinieka noturēšanu.

Atalgojuma līmenis valstī katru gadu pieaug

Atalgojuma līmenis valstī ar katru gadu turpina pieaugt, par ko liecina gan «CV-Online Latvia» algu un atlīdzību pētījumi un aptaujas, gan arī Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Algu kāpums šajā gadā ir ir bijis straujāks nekā pērn un sasniedzis augstāko atzīmi kopš 2008. gada, otrajā ceturksnī pieaugot par gandrīz 9% galvenokārt uz uzņēmēju peļņas rēķina. Ņemot vērā pieprasījumu pēc darbaspēka un tā pieaugošo trūkumu, darba devēji turpina palielināt atalgojumu, lai noturētu un piesaistītu tos darbiniekus, kuri ir uzrādījuši augstus individuālos sasniegumus un efektivitāti rezultātos vai arī darba tirgū ir pieprasīti savas jomas speciālisti.

Kopumā pēc «CV-Online Latvia» aptaujas rezultātiem jāsecina, ka vairāk nekā 40% darba devēju nākamajā gadā ir iecerējuši palielināt atalgojumu vismaz dažiem darbiniekiem. Kā viens no galvenajiem iemesliem atalgojuma palielināšanai tiek norādīts labāko darbinieku motivēšana.

Vērtējot valstī vidējo atalgojumu, būtiskas ir reģionālās atšķirības, piemēram, pagājušajā gadā

Daugavpilī vidējā neto darba samaksa bija par gandrīz 40% mazāka kā Rīgā strādājošajiem,

norāda «CV Online» vadītājs.

Laba teorētiskā bāze, trūkst praktisko iemaņu

«Attiecībā uz izglītību jāsaka, ka Latvijā daudzās profesijās arvien tiek labi sagatavota teorētiskā bāze, taču jaunajiem speciālistiem tūlīt pēc augstākās mācību iestādes absolvēšanas bieži pietrūkst praktisko zināšanu un izpratnes par tirgu,» stāsta Linda Rūsa.

Izglītības sistēmā ir jādomā par praktisko pusi un daudzveidīgākām, ilgstošākām pieredzes gūšanas programmām. Uzņēmumi, kam akūti trūkst speciālistu ar praktiskām zināšanām, piemēram, jau minētajā IT nozarē, paši meklē risinājumu, rīkojot iekšējās akadēmijas, apmācības, kur jaunajiem speciālistiem māca tās prasmes un zināšanas, ar kurām viņi saskarsies ikdienas darbā.

Tāpat «Eiro Personāla» pārstāve atzinīgi vērtē to, ka

ir uzņēmumi, kas ir vēl tālejošāk domājoši un piedāvā augstākajām mācību iestādēm sadarbību jau no pirmā kursa,

tā gūstot iespēju tiem kā darba devējiem ietekmēt izglītības saturu, maksimāli pielāgojot tirgus prasībām. «Un tas ir «win – win» stāsts, jo arī studenti jau no pirmā kursa iegūst kompetences, kas nodrošina labas izredzes darba tirgū. Diemžēl pagaidām šādu uzņēmumu nav daudz un biežāk šādas prakses redzam tehniskajās un inženierzinātnēs, atzīst personāla atlases projektu vadītāja.

Savukārt «CV Online» vadītājs uzsver, ka joprojām pārāk maz jauniešu izvēlas studēt eksaktās un inženierzinātnes, pretēji sociālajām un humanitārajām zinātnēm, kas ir populārākās.

Cilvēki grib zināt, cik saņems paši un cik saņem citi

Aizvien vairāk darba devēju izvēlas norādīt atalgojumu sludinājumos, tomēr joprojām šādu uzņēmumu īpatsvars ir neliels, norāda «CV Online» vadītājs. Visbiežāk atalgojums tiek norādīts zemāka līmeņa amatiem, piemēram, tirdzniecībā, ražošanā, sabiedriskajā ēdināšanā. Saskaņā ar karjeras portāla CV.lv datiem sludinājumi, kas satur algu, saņem vairākas reizes vairāk pieteikumu. «Tā kā kandidātu resurss turpina samazināties, ir paredzams, ka aizvien vairāk uzņēmumu sāks publicēt algu līmeni sludinājumos,» pārliecināts Brodiņš.

Savukārt «Eiro Personāls» personāla atlases projektu vadītāja stāsta, ka valsts sektors atalgojumus atspoguļo un dažkārt var redzēt, ka to dara arī privātie uzņēmumi.

«Kandidātiem un darba meklētājiem

atalgojums ir starp to informāciju, ko viņi bieži vēlas noskaidrot jau pašā sākumā - 90% gadījumu par to runā jau pirmajā telefonintervijā vai tikšanās reizē ar kandidātu.

Līdz ar to – ja tas tiktu darīts biežāk, uzņēmums saņemtu pieteikumus, kur kandidātu ekspektācijas atalgojuma ziņā būtu atbilstošas piedāvājumam, un tā būtu sava veida atlase, saņemot kandidātu pieteikumus, kam norādītais atalgojums der.»

Tendenču aprakstos personālvadībā arvien vairāk tiek rosināts tomēr norādīt atalgojumus, jo no tā ir vēl viens būtisks ieguvums – sabiedrība kļūst informēta par vidējiem atalgojumiem nozarē.

IT Zinātne Loģistika
12 Komentāri