Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) vēstulē Ministru prezidentam Mārim Kučinskim un ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam prasa apturēt izskatīšanai valdībā steidzamības kārtā virzītos Ministru kabineta (MK) noteikumus par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā, informēja LTRK.
Tie paredz noteikt uzstādāmās jaudas minimālo slieksni un komersantam noslēgt līgumu ar publisko tirgotāju trīs mēnešu laikā pēc elektroenerģijas ražošanas sākšanas koģenerācijā.
LTRK ieskatā noteikumu projektu nepieciešams padziļināti izpētīt, saskaņojot ar lielajām uzņēmēju un citām organizācijām, tostarp LTRK un Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomi (LOSP). «LTRK ir nepieņemami, ka Ekonomikas ministrija (EM) pērnā gada pašā nogalē jeb 28.decembrī iesniedza MK attiecīgo noteikumu grozījumus, aicinot tikai divas organizācijas sniegt savu viedokli līdz 3.janvārim, nekonsultējoties un procesā neiesaistot tās organizācijas, tostarp LTRK un LOSP, kuru biedrus tas tieši ietekmēs un kas jau ilgstoši iesaistījušās diskusijās par obligātās iepirkumu komponentes (OIK) jautājumiem,» norādīja LTRK.
LTRK premjeram un ekonomikas ministram adresētajā vēstulē norāda, ka izskatīšanai valdībā virzītie MK grozījumi nav jāizskata steidzamības kārtā. Nepieciešams vispirms pabeigt auditu visās koģenerācijas stacijās un tikai pēc tam, balstoties uz iegūtajiem rezultātiem, veikt grozījumus konkrētajos MK noteikumos. Tāpēc LTRK vēstulē lūdz atsaukt EM noteikumu projektu piedāvātajā redakcijā, kā arī piešķirt vismaz viena mēneša laika posmu projekta izvērtēšanai, jo sasteigta grozījumu pieņemšanas gaita bez dziļākas analīzes nav pamatota un lietderīga. Tāpat organizācija aicina sasaukt starpinstitūciju saskaņošanas sēdi, pieaicinot nevalstiskā sektora sadarbības partnerus, tostarp LTRK un LOSP.
«Veids, kā pašreiz tiek «aizmuguriski» veikti grozījumi, mums ir pilnīgi nepieņemams, kā arī nav saprotams, kāpēc šīs darbības jāveic steidzamības kārtā tā vietā, lai vispirms saprastu, kas patiesībā notiek tirgū, jeb auditējot visus tos uzņēmumus, kuri saņem valsts atbalstu, un tikai tad, uz rezultātiem balstoties, pieņemtu nepieciešamos lēmumus,» pauda LTRK prezidents Aigars Rostovskis.
Viņš arī uzsvēra, ka jāveic viss iespējamais, lai elektrības rēķini visiem Latvijas uzņēmumiem samazinātos, jo Latvija šajā jomā ir nekonkurētspējīga visā reģionā. LTRK padomes ieskatā, nav pieņemams, ka saskaņā ar OIK diferencēšanas modeli mazajiem un vidējiem uzņēmumiem izmaksas par elektroenerģiju pieaugs. «Mēs atbalstām lēmumu par atlaižu piešķiršanu lielajiem un energoietilpīgajiem uzņēmumiem, kuriem elektrības izmaksas veido būtisku daļu no ražošanas izmaksām, bet uzskatām, ka tas nedrīkst notikt uz citu uzņēmumu rēķina, tādēļ aicinām EM meklēt savos resursos nepieciešamos nepilnus četrus miljonus eiro, kuru trūkst, ieviešot diferenciāciju,» uzsvēra Rostovskis. Tāpat LTRK ieskatā būtiski publiskot arī visus EM pieņemtos lēmumus par atbalsta saņēmējiem un sistēmas izmaksām.
Jau ziņots: lai nākotnē maksimāli novērstu negodprātīgas rīcības iespējamību obligātā iepirkuma piemērošanā atjaunojamo energoresursu un koģenerācijas elektrostacijās, EM izstrādājusi grozījumus MK noteikumos par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā un MK noteikumos par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus un cenu noteikšanas kārtību, rosinot pastiprināt šā procesa uzraudzību.
Ministrija rosina veikt grozījumus MK noteikumos, nosakot, ka trīs mēnešu laikā pēc elektroenerģijas ražošanas sākšanas koģenerācijā komersantam būs jānoslēdz līgums ar publisko tirgotāju. Ja šāds līgums netiks noslēgts, komersants zaudēs tam piešķirtās tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros. Tāpat paredzēts noteikt uzstādāmās jaudas minimālo slieksni. Tas nozīmē, ka komersants izsniegtā lēmuma par elektroenerģijas obligātā iepirkuma tiesību piešķiršanu ietvaros drīkstēs sākotnēji uzstādīt jaudu, kas ir vismaz 50% apmērā no izsniegtā lēmuma par elektroenerģijas obligātā iepirkuma tiesību piešķiršanu norādītās plānotās uzstādāmās jaudas. Ministrija ir konstatējusi gadījumus, kad komersanti uzstāda vairākas reizes mazāku elektrisko jaudu, nekā norādīts to iesniegumos elektroenerģijas obligātā iepirkuma tiesību iegūšanai.
Tāpat EM piedāvā atļaujā noteikt piešķirtā elektroenerģijas iepirkuma apjoma samazinājumu atbilstoši faktiski uzstādītajai jaudai, lai precīzāk prognozētu nākotnes OIK mehānisma izmaksas un samazinātu iespēju, ka šobrīd neizmantotā atļautā jaudas un elektroenerģijas iepirkuma apjoma daļa rada papildu izmaksas obligātā iepirkuma ietvaros nākotnē.
Vienlaikus EM rosina paplašināt regulējumu elektrostaciju kontrolei. Tāpat paredzēts būtiski saīsināt termiņus no ministrijas pieprasījuma komersantam līdz kontroles grupas pārbaudes veikšanai, kā arī noteikt, ka kontroles grupa varēs veikt pārbaudes bez iepriekšēja brīdinājuma. Paredzēts arī, ka kontroles grupa pārbaudīs faktisko situāciju stacijās visos projekta īstenošanas posmos - no būvniecības līdz ražošanai.
Tāpat plānots noteikt īsākus termiņus elektrostacijās konstatēto neatbilstību novēršanai.
Savukārt gadījumos, kad tiks konstatēta apzināta krāpniecība, piemēram, pie būtiskiem tehnoloģiskiem pārkāpumiem un neatbilstošu kurināmo resursu izmantošanas, ministrijai bez brīdinājuma būs pienākums lemt par obligātā iepirkuma tiesību atcelšanu.
