Latvijas farmācijas biznesā pēdējos gados plašu darbību izvērtusi kāda uzņēmēju grupa, kuras vēriens līdzinās monopola stāvoklim. Intensīvi tiekot veidota tā sauktā vertikālā integrācija, kad zāļu vairumtirgotāji pārpērk aptiekas un medicīnas iestādes, tādējādi iegūstot dominējošu stāvokli Latvijas farmācijas biznesā, tā šovakar vēstīja LNT raidījums „Top10”.
Farmācijas biznesā toni diktē "astoņkājis"
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Vairumtirgotāji pārņem tirgu
„Kaut kas mūsu karaļvalstī nav kārtībā, ja saimniekam pieder viss, ieskaitot zāles, poliklīnika un slimnīca. Trakāks nekas nevar būt, tas ir monopols,” norāda Latvijas Ārstu biedrības viceprezidents Vilnis Dzērve, komentējot „Top10” monopolstāvokļa veidošanās tendenci farmācijas nozarē.
Neviena medikamentu ražotāja tirgus daļa Latvijā nav lielāka par 5%. Tikmēr medikamentu vairumtirgotājiem, kuru pakļautībā ir arī aptiekas un atsevišķas medicīnas iestādes, tirgus daļa veidojot tuvu 40%.
Tādējādi vairumtirgotājam esot iespēja „šantažēt sirds sistēmu no abām pusēm”, uzskata Dzērve. Proti, vairumtirgotājs iegūst peļņu no vienas puses - no ražotāja, bet no otras puses - no aptieku sistēmas, kur ir cenu monopols un papildus vēl ārstniecības iestāde.
„Ja vēl šim vairumtirgotājam pieder slimnīca, tad tas regulē daudz lielāku apjomu,”
sacīja Dzērve.
Aptieku kontrole - nozīmīga
Kopējais aptieku skaits Latvijā patlaban ir 828. No tām 162 aptiekas atrodas holdinga „Repharm” paspārnē, kam pieder lielākais zāļu lieltirgotājs „Recipe plus” un „Sentor Farm”, kas apvieno „Mēness aptieku” tīklu, „Rudens” un „Sentor” aptiekas, vēstīja raidījums.
Nākamais lielākais spēlētājs aptieku tirgū ir zāļu vairumtirgotājs "Magnum Medical", kam pieder trīsreiz mazāks aptieku skaits nekā līderim „Repharm”. „Magnum Medical” pārvalda 56 "A-Aptiekas". Savukārt kā trešais seko medikamentu un medicīnas preču lieltirgotava „Tamro” ar 51 „Ģimenes aptieku”.
Kā izpētīja „Top10”, aptiekas esot tikai viena biznesa puse.
Paplašinot savu ietekmi farmācijas nozarē, ar „Repharm” saistītās firmas veidojot, tā sakot, zirnekļa tīklu: uzpērk ne tikai aptiekas, bet arī medicīnas iestādes.
Juridiski to īpašnieki atšķiras, taču vienu un to pašu personu darbošanās šajos uzņēmumos liecina par kopīgu saikni. Pēc uzņēmumu datu bāzes „Lursoft” datiem, „Repharm”, „Recipe plus”, „Sentor Farm” aptiekās figurē Latvijas miljonāri - Vadims Telica un Josifs Apts, kā arī Aleksejs Udačins, Andrejs Leibovičs un citi.
"Astoņkājis" diktē toni
Aiz šīm firmām atrodas milzu „astoņkājis”, kur viens tā „tausteklis” ir saistīts ar lielāko zāļu vairumtirgotāju valstī - firmu „Recipe plus”, otrs – „Sentor Farm” - caur aptiekām pārņem tirgu zāļu mazumtirdzniecībā, bet trešais ar pastarpinātiem uzņēmumiem pārpērk medicīnas iestādes. Shēmas, kā tiek veidots dominējošs stāvoklis farmācijas nozarē, ir dažādas, tā „Top10” norādījusi Konkurences padome (KP), kas pētījusi notiekošo šajā nozarē.
„Esam nonākuši sprukās, jo mums ir pārregulēts tirgus bez iespējas to kontrolēt,”
atzina KP vadītāja Ieva Jaunzeme. Bijušie darbinieki, kuriem it kā nav nekāda sakara ar konkrēto uzņēmumu, izveido citu uzņēmumu un kļūst par vadītājiem citur. „It kā juridiski nav nekādas saiknes, bet uzvārdi figurē tad tur, tad tur. Juridiski grūti pierādīt, ka te ir saistīti uzņēmumi,” skaidroja Jaunzeme.
Patērētājs pārmaksā par zālēm
No šādām shēmām visvairāk ciešot tieši patērētāji, informēja raidījums. Vairumtirgotājs, kura paspārnē ir aptiekas un arī medicīnas iestādes, tādējādi diktējot savus nosacījumus zāļu ražotājiem, kas visbiežāk izpaužas kā atlaižu pieprasīšana.
Piemēram, par zālēm, kas maksā piecus latus, tirgotājs samaksā trīs latus, bet aptiekā valsts atļauto uzcenojumu līdz pat 15% lieltirgotājs aprēķina no pieciem, nevis no trim latiem. Beigu beigās patērētājs par zālēm pārmaksājot.
Tādēļ ar lūgumu palīdzēt atrisināt šo situāciju, KP vairākkārt vērsušies zāļu ražotāji, tomēr vienlaikus atklāti par to runāt neviens neesot gatavs. Jaunzeme uzsvēra:
„Šis ir viens no gadījumiem, kad informācijas mums ir pietiekami, bet protokolam neviens nekad neko neteiks.”
Ražotāji nerunā, jo baidās palikt "aiz borta"
Iemesls – ražotāji baidās, jo strīdi ar vairumtirgotāju viņiem nozīmētu izspiešanu no tirgus. Ja vairumtirgotājam pieder arī aptiekas, tas nosaka, kādas zāles piedāvāt patērētājiem.
Medikamentu ražotāja „Olainfarm” valdes loceklis Salvis Lapiņš intervijā „Top10” atzina: „Šīs lieltirgotāju un aptieku draudzīgas ķēdes - tā ir izeja pie galapatērētāja.
Un, ja šī izeja ir dažu uzņēmumu rokās, tad ražotājs ir atkarīgs no ķēdēm, lai produktu nogādātu līdz patērētājam.
Vairāk nekā 50% aptieku pārvalda ķēdes, un viņu vēlmes jāņem vērā, jo, ja nebūsim šajās aptiekās, mums nav ko darīt.”
Biznesa darījumi ar atlaidēm
Tikmēr vairumtirgotāji savas attiecības ar ražotājiem dēvējot par biznesa darījumiem, kuros atlaides tiek piedāvātas, nevis pieprasītas, un šīs atlaides izjūtot arī pircēji.
„Atlaides mēs neprasām, mums tās piedāvā par apjomu un priekšapmaksu. Tās atlaides paliek mūsu rīcībā, bet bieži vien ir niecīgas. Un caur aptiekām šīs atlaides tiek nodotas,” sacīja zāļu vairumtirgotāja „Recipe Plus” un „Mēness aptieka” pārstāve Zaiga Barvida.
Tikmēr Veselības ministrijā (VM) „Top10” norādīts uz pretējo. VM valsts sekretāra vietnieks Juris Bundulis pauda viedokli: „Ja skatāmies uz šo jautājumu no patērētāja viedokļa, tad atlaidi kā samazinājumu cenā patērētāji neredz.”
Šobrīd Latvijā stingri regulē zāļu uzcenojumu no lieltirgotājiem un aptiekām, taču grožos nav ieliktas atlaides, ko ražotājs piešķir vairumtirgotājam. VM problēmu labi apzinās, bet līdz šim sakārtot nozari nav spējusi. Plānos ir jauns priekšlikums, kā to regulēt, un tuvākajā laikā to iesniegs valdībā.
Bažas par ārstu neatkarību
Taču samilzušo situāciju tas pilnībā tik un tā neatrisināšot, jo vairumtirgotājiem, kam pieder aptiekas un medicīnas iestādes, tik un tā paliek milzīga ietekme gan uz ražotājiem, gan, iespējams, arī ārstiem un farmaceitiem.
„Varētu rasties pamatots jautājums par ārstu patiesu neatkarību,”
uzskata „Olainfarm” pārstāvis Lapiņš. Par ārstu un farmaceitu neatkarību nav pārliecināta arī VM, taču neviens pie rokas nav pieķerts. Bundulis izteicās: „Pārliecība būtu, ja nebūtu sūdzību un šādu gadījumu. Protams, pateikt, ka šādu gadījumu Latvijā vispār nav, man nav nekāda pamata.”
Lai iegūtu padziļinātu informāciju par situāciju zāļu tirgū, KP pavasarī sākusi farmācijas tirgus uzraudzību. Plānots, ka nākamā gada pavasarī tiks noslēgts pētījums par lielākajiem šā tirgus dalībniekiem, to saistībām un juridiskajiem aspektiem.
Skatīt pievienoto video.