Kā veidot bērna ēdienkarti 1,7 gadu vecumā, lai nerastos olbaltuma trūkums organismā, konsultē pediatre Gerda Lielause.
Olbaltuma trūkums organismā (14)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Mazie bērni 1-3 gadu vecumā
Šajā vecumā notiek intensīva fiziskā un garīgā attīstība. Bērns iemācās staigāt, ir fiziski aktīvs, sāk runāt, kļūst par pilnvērtīgu ģimenes locekli. Cenšas darīt visu tāpat, kā to dara vecāki. Šajā periodā veidojas pareizi bērna ēšanas ieradumi. Mutē jau ir zobi un bērns sāk ēst ”īstu” ēdienu. Paplašinoties bērna ēdienkartei, iespējama noteiktu pārtikas produktu alerģija vai nepanesība. Šajā vecumā biežas ir bērnu infekcijas un raksturīga infekciozi alerģisku slimību attīstība (piemēram, bronhiālā astma, nātrene u.c.). Olbaltumu deficīta apstākļos un trūkstot vitamīniem un minerālvielām, samazinās spēja pretoties infekcijām. Novēršot bērnu ēdināšanas kļūdas, jūsu mazulis kļūs veselīgāks! Olbaltumu deficīta apstākļos bērniem palēninās garīgā un fiziskā attīstība.
Kā smadzeņu attīstību ietekmē bieža gaļas lietošana uzturā?
Cilvēka organismā paralēli attīstās dažādas orgānu sistēmas, t.sk. galvas smadzenes. Šim procesam ir nepieciešams sabalansēts un pilnvērtīgs uzturs. Runājot par gaļu, tā ir bagāta ar olbaltumvielām, kas veido, atjauno un aizsargā organisma audus, kā arī tā ir dzelzs avots. Tāpēc bērna uzturā ir svarīgi katru dienu iekļaut olas, pienu un piena produktus, liesu gaļu, zivis. Minētie produkti atrodas veselīga uztura piramīdas otrajā līmenī. Ja mēs gribam izveidot bērnam pareizo uzturu, tad ikdienā ir nepieciešams visai neliels šo produktu daudzums: gaļa/zivs - vidēji 70-80 g. dienā. Pārsniedzot rekomendējamo daudzumu, kā arī lietojot treknu gaļu, stipri pieaug aptaukošanas, sirds un asinsvadu slimību risks, kas ļoti negatīvi ietekmē gan galvas smadzeņu struktūras, gan garīgo attīstību.
Kas notiek, ja pilnībā atsakās no gaļas un zivīm?
Ja mazais „veģetārietis“ ir dzīvespriecīgs, labi jūtas un saņem daudzveidīgu (!) uzturu, uztraukumam par viņa veselību nav pamata. Problēmas var rasties, ja bērns saņem vienveidīgu pārtiku, piem., kartupeļus un cepumus; ja viņš izvēlas neēst gaļu, ir svarīgi nepiespiest ēst kotleti par jebkuru cenu, bet padomāt, kā citādi var izveidot pilnvērtīgu uzturu. Ir jāatceras, ka tādi produkti kā zirņi un lēcas ir par smagu mazam bērnam un tos var dot no pusotra gada vecuma, tad tos aizstāj ar citiem. Ja uzturā gaļa un zivis ir pietiekoši aizstātas ar piena produktiem (olbaltumvielas un tauki), dārzeņiem (dzelzs, mikroelementi), olām (olbaltumvielas, D vit.), pākšaugiem (olbaltumvielas), sēklām un riekstiem, tad jaunam organismam tiks nodrošināta normāla attīstība. Bet, ja parādās simptomi, kas norāda uz veselības traucējumiem, piem., pumpas, ādas pārmaiņas, gremošanas traucējumi, nemiers, trauksme, nespēks, sprēgā lūpu kaktiņi, nekavējoties ir jāvēršas pie ārsta pēc palīdzības!
Kas ir sabalansēts uzturs 1-2 gadu vecam bērnam?
Piemērs vienas dienas ēdienkartei
Šajā vecumā bērns turpina aktīvi augt. Pamatā ir jābūt ogļhidrātiem, olbaltumvielām, taukiem. Viņš vairāk kustās, tāpēc muskuļiem un locītavām ir nepieciešams D-vitamīns un kalcijs pietiekošā daudzumā, kas veicina arī zobu attīstību. Bērnam ir plašāks sociālais kontakts, bet te uzreiz pieaug infekciju risks, tādēļ ir jāstiprina imūnsistēma ar vitamīniem (C, B1, B6), mikroelementiem (jods, dzelzs u.c.), taukskābēm. Gremošanas sistēma arī turpina savu attīstību, bet tā vēl nav pilnvērtīga, tāpēc ir jāseko taukvielu daudzumam, lai to nebūtu pārāk daudz. Nepieciešamie produkti: gaļa, zivs, piens un piena produkti, olas, taukvielas (augu un dzīvnieku), maize, graudi, dārzeņi, augļi, dzērieni, cukurs. Ēdienam jābūt svaigi pagatavotam, jāizvairās no ceptiem, kūpinātiem produktiem. Vidēji bērns ir jābaro 4-5 reizes dienā.
Iespējamā ēdienkarte
Brokastis: putra, siers, sviests, ogas, augļi, tēja.
Pusdienas: dārzeņu salāti vai sautējums ar augu eļļu, zupa ar sk.krējumu, maize, gaļa, kompots.
Launags: piens, bērnu cepumi vai sausiņi.
Vakariņas: biezpiena produkti, augļi, sula.
Ja jums ir aizdomas, ka bērnam ir olbaltumu deficīta pazīmes, jums jāvēršas pēc palīdzības pie sava pediatra vai ģimenes ārsta. Bērnu gastroenterologi BKUS konsultatīvajā poliklīnikā ir speciālisti, kuri nodarbojas arī ar olbaltumu deficīta izraisītām saslimšanām.