Praktizējošā seksa terapeite Šērlija Zasmena (Shirley Zussman) ir ļoti zinoša eksperte pāru seksuālo attiecību līkločos. Interesanti, ka, lai gan viņa jau ir sasniegusi simt gadu slieksni, viņas domas par mūsdienu seksu ir fascinējoši mūsdienīgas un noderīgas.
Šērlija ir viena no visvecākajām seksa terapeitēm visā pasaulē, kas liecina, ka viņā der ieklausīties!
Lūk, ko viņa saka par gadījuma seksu, mobilajiem tālruņiem un rutīnu, kas maina mūsu attieksmi pret seksu mūsdienās.
«Laika plānošana un izmantošana mūsdienu cilvēkam ir pavisam citāda nekā senāk. Cilvēki ir visu laiku aizņemti. Šajā attīstības laikmetā cilvēks grib visu atklāt, visu zināt, visu paspēt izdarīt... Un tas viss prasa milzu laiku un pūles. Tomēr cilvēka enerģija ir izsīkstoša un limitēta. Ja gribas nopelnīt vairāk un vairāk, tad
nevar būt tā, ka paliek vēlme pēc otra.
Tā sekas ir savu spēku izsmelšana. Lielākā sabiedrības problēma ir ieinteresētības un vēlmes trūkums. Mani pacienti sūdzas: es mīlu savu vīru, es dievinu ar viņu mīlēties, bet, kad atnāku no darba, kur esmu starp cilvēkiem, gribu nespēkā sabrukt...» stāsta seksa terapeite Šērlija Zasmena.
«Es nedomāju, ka mūsdienās sekss ir tikpat liels tabu temats kā senāk. Un tomēr cilvēki kautrējas citiem teikt, ka apmeklē psihiatru vai seksa terapeitu, jo tas uzreiz nozīmē, ka tev nepieciešama palīdzība. Daudzi cilvēki nepieļauj pat domu, ka kāds no malas varētu pateikt, kā labāk mīlēties...» situāciju skaidro Šērlija Zasmena. «Seksa revolūcija nav beigusies ar kontracepcijas legalizēšanu. Presē, televīzijas programmās tiek apspriesta seksuālā dzīve. Reklāmās produktus pārdod, izmantojot seksualitāti.
Pasaulē visapkārt tiek teikts viens: centies no seksa iegūt maksimālo baudu.
Tas nav domāts tikai bērnu radīšanai...»
Kāds bija gadījuma sekss sešdesmitajos un kāds tas ir tagad?
«Es domāju, ka ir liela atšķirība. Sešdesmitajos gados tas nebija tikai sekss - tas bija izmisīgi iekārots sekss. Tas bija kas tāds, ko tu ļoti vēlējies, lai tas notiek ar tevi. Trakulība seksa baudas vārdā. Un tad notika emocionāls krahs - intimitāte vairs nebija brīdī, kur paši cilvēki to vēlējās. Seksuālās slimības un AIDS lika nomierināties šim seksuālajam izmisumam. Šo seksuālo izmisumu mēs mūsdienās vairs nespējam radīt, jo šodien sekss saistāms tikai ar pusi no tā, ko vīrietis un sieviete viens no otra vēlas. Ko tad viņi vēl vēlas bez dzimumakta? Intimitāti, tuvību, sapratni, prieku, rūpes... Šo visu izjust, pirms satikties gultā,» domā seksa eksperte.
«Gadījuma sekss nemaz nav tik slikts,
tikai mēs to esam modificējuši un tā uztveri limitējuši.»
«Orālais sekss vienmēr ir bijusi daļa no kopējās gleznas. Pat primitīvie cilvēki zināja, kā var no šīs nodarbes gūt debešķīgu baudu. Ja šodien par orālo seksu vēl pieklusināti runā, tad paaudzi senāk par to pat domāt bija kauns...» atceras Šerlija.
«Tas nav nekas jauns. Pornogrāfija ir pastāvējusi pat aizvēsturiskajos laikos. Es pat domāju, ka tā ir veselīga nodarbe, kuras laikā cilvēks patiesi atbrīvojas savās fantāzijās. Tomēr tas vairs nav normāli, ja visa dzīve paiet, seksuāli fantazējot pie datora monitora. Tad zūd interese pret partneri vai partnera meklējumiem. Un tad tā paliek problēma. Ir ļoti daudz vīriešu, kuri ir vieni tieši šā iemesla dēļ -
vieglāk ir masturbēt pie datora ekrāna,
nekā doties ārpus mājas, lai iepazītos ar sievieti...»
«Es esmu šokā, ka komunikāciju starp cilvēkiem ir nomainījusi iPhone bakstīšana. Šajā mirklī trūkst fiziska kontakta, kas ir tik svarīgi. Mazinās pieskārieni, tērzēšana, apkampšanās, saskatīšanās... Cilvēki gūst prieku, viens uz otru skatoties! Prieks rodas no smaida, pieskāriena. Pieskārieni ir nepieciešami, lai mēs justu, ka kāds mūs mīl un iekāro. Tas viss pazūd, kolīdz ņemam rokās telefonus. Man to nesaprast. Es nespēju noskatīties, kā cilvēki pēc tā vairs neilgojas...»
