Kā zibens spēriens no skaidrām debesīm, daudzus Latvijā pārsteigusi informācija par liela apjoma datu noplūdi no VID EDS sistēmas. Par datu noplūdēm Latvijā līdz šim ir ļoti maz runāts, kamēr globālajā tīmeklī ziņas par tām vairojas draudīgā ātrumā.
Datu noplūde biežāk notiek ar iepriekšēju nodomu (2)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kompānijas InfoWatch, kura jau vairākus gadus darbojas datu noplūdes novēršanas produktu tirgū, pēdējais analītiskais pārskats liecina, ka 56% datu noplūžu notiek ar iepriekšēju nodomu. Visvairāk datu noplūžu pasaulē notiek no komerciālām organizācijām – 64,2%, bet tām seko valdības iestādes ar 21,3%. Nospiedošā vairumā gadījumu - 87.2% - cieš personu dati, 2,9% gadījumu komercnoslēpumi, 2,2% valsts un militārie noslēpumi.
Datu noplūdes kanālu virsotnē atrodas internets, bet dažādus noplūdes kanālus InfoWatch speciālisti sarindojuši sekojoši:
- Internets - 23,5%
- Papīra dokumenti – 20,3%
- Piezīmjdatori, mobilās iekārtas – 11,9%
- Arhīvu datu nesēji – 11,6%
- Galda datori, serveri, cietie diski – 9,9%
- Pārnēsajamie datu nesēji – 5,6%
- Citi – 8,7%
- Nav noskaidrots – 8,5%.
Apkopojot datus par datu noplūdēm pēc valstīm, secināts, ka šobrīd attīstītās valstīs vidēji gadā notiek viena liela datu noplūde uz vienu miljonu iedzīvotāju. Kā lielākās datu noplūdes tiek minētas ar vairākiem miljoniem datubāžu ierakstu. Salīdzinot šo informāciju ar ziņām par noplūdi no VID EDS, iespējams, ka Latvija ir sevi pieteikusi dalībai „augstākajā līgā” datu noplūžu globālajā statistikā 2010. gadā.