Lietuva konsolidē savu kiberdrošības potenciālu, lai tas darbotos Aizsardzības ministrijas pārziņā kā vienas pieturas aģentūra, pirmdien paziņojis aizsardzības ministra vietnieks Edvīns Ķerza. Pēc viņa teiktā preses konferencē, Lietuvas Nacionālais kiberdrošības centrs kļūs par atsevišķu budžeta iestādi, kura būs sasniedzama pa vienu elektroniskā pasta adresi, vienu tālruni un sniegs palīdzību 24 stundas diennaktī.
Lietuvā izveido kiberdrošības aģentūru
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Aizsardzības sistēmā tiks integrēts valsts uzņēmums «Infostruktūra»; turp paredzēts pārcelt Sakaru regulēšanas dienesta darbiniekus, kuru pienākumi saistīti ar kiberdrošības uzturēšanu, bet no Iekšlietu ministrijas šobrīd tiek pārņemta elektroniskās drošības garantēšanas funkcija.
Ķerza norādījis, ka Nacionālais kiberdrošības centrs rūpēsies par slēgtu datu pārraides tīklu, kas pašlaik tiek veidots, lai svarīgākās valsts institūcijas saņemtu sakaru pakalpojumus no viena piegādātāja.
Lēmums par nepieciešamību saliedēt Lietuvas kiberdrošības potenciālu tika pieņemts pēc virknes kiberuzbrukumu, kas pieredzēti šā gada laikā.
Gada sākumā speciālisti atzina, ka situācija kiberdrošības jomā Lietuvā nav apmierinoša. Ar kiberdrošības izaicinājumiem pēdējā laikā saskārušās arī citas valstis, un ASV un Francijas amatpersonas norādījušas, ka šādā veidā mēģināts ietekmēt vēlēšanas šajās valstīs. Vašingtona par šiem uzbrukumiem tur aizdomās Krieviju.
Kā tagad norādījis Ķerza, iespējams, ka Krievija pirmajā pusgadā rīkojusi kiberuzbrukumus arī Lietuvā. Viņš gan nav minējis konkrētas valsts iestādes, bet norādījis, ka «ļoti sarežģītā veidā» uzbrukts aizsardzības sistēmai.
«Tas ir mūsu Austrumu puses oponentu mēģinājums izmantot īpašus izlūkošanas instrumentus, lai ielauztos mūsu tīklos un nolaupītu informāciju,» viņš sacījis, vēlāk atzīstot, ka runājis par Krieviju.
Pēc viceministra teiktā, minētais uzbrukums apturēts un nedz karavīriem, nedz informācijas sistēmām apdraudējums nav radies.
Viņš atzinis, ka pieredzēti arī daži sekmīgi mēģinājumi ielauzties valsts institūciju sistēmās, un tas apliecinājis, ka šīs iestādes pašas ar minēto problēmu nespēj tikt galā.
Kā izteicies aizsardzības ministrs Raimunds Karoblis, pēdējā pusgada laikā situācija kiberdrošības jomā uzlabojusies, taču ne tik strauji kā gribētos, bet sabiedrības un politiķu uzmanība pret šo jautājumu aug.