Vaidere apkopo Latvijas iedzīvotāju viedokli par ACTA

Latvijas organizāciju aktivitāte gan nav bijusi tik liela, norādīja deputātes birojā.

Vaidere iesniegto argumentāciju plāno pārrunāt EP Starptautiskajā Tirdzniecības komitejā, kurā, līdzīgi kā divās citās EP komitejās, tiek spriests par ACTA.

Pagaidām Vaidere atbalsta šāda līguma nepieciešamību, taču par konkrētā teksta atbilstību mērķim vēl lems pēc šī dokumenta rūpīgas analīzes komitejā.

Nākamās Starptautiskajā Tirdzniecības komitejas sēdes, kurās tiks spriests par ACTA, paredzētas 29.februārī un 1.martā. 1.martā paredzēts arī īpašs seminārs par ACTA. Tajā bez EP deputātiem piedalīsies arī citi speciālisti, tostarp no Eiropas Komisijas, lai izrunātu visus aktuālos jautājumus un punktus, pret kuriem īpaši protestē sabiedrība.

Kā ziņots, Latvijas pievienošanās ACTA izraisījusi plašu neapmierinātību sabiedrībā. Gan nozares uzņēmēji, gan informācijas tehnoloģiju jomas nevalstiskās organizācijas norāda, ka pirms ACTA parakstīšanas nemaz nav bijuši informēti par šādu dokumentu.

Savukārt Ekonomikas ministrija (EM), reaģējot uz kritiskajiem komentāriem par pievienošanos šim nolīgumam, norāda, ka ACTA pēc būtības neparedz neko vairāk, kā jau noteikts Eiropas Savienības (ES) tiesību aktos saistībā ar intelektuālo īpašumtiesību aizsardzību, un viss, kas līdz šim ir bijis likumīgs, būs likumīgs arī saskaņā ar ACTA. EM apgalvo, ka ACTA neparedz cilvēku izspiegošanu, lai nodrošinātu autortiesību aizsardzību, un arī interneta pakalpojumu sniedzējiem lietotāji nebūs jāizspiego.

ACTA formulējumi ir tik izplūduši, ka zem tiem varētu «pabāzt jebko», iepriekš intervijā Latvijas Radio sacīja datorzinātnieks Ilmārs Poikāns, kurš sabiedrībā pazīstams ar pseidonīmu Neo.

Līdzīgi kā informācijas tehnoloģiju nozares uzņēmēji, arī Neo veltīja asu kritiku Latvijas amatpersonām, kas ACTA apspriešanā nav iesaistījuši sabiedrību.

Kā atgādināja Poikāns, ACTA pirmsākumi meklējami 2006.gadā, kad šo līgumu sāka izstrādāt ASV un Japāna. Tikai pateicoties tīmekļa medijam «WikiLeaks», par šo dokumentu 2008.gadā uzzināja sabiedrība, līdz ar to var teikt, ka ACTA jau «saknē bija slepens».

Neo uzsvēra, ka ACTA visvairāk varētu skart interneta pakalpojumu sniedzējus, jo tieši viņi gūst vislielāko labumu no lietotāju aktivitātēm internetā. Lai arī tiesību aktos var nebūt dots uzdevums veikt spiegošanu, var nostrādāt pašcenzūra un interneta pakalpojumu sniedzēji tomēr to var sākt darīt. Turklāt izspiegot lietotājus nebūtu nemaz tik grūti - pietiktu uzstādīt vai aktivizēt jau uzstādīto aparatūru pāris datu plūsmas punktos, lai redzētu visu Latvijas «trafiku».

Kā akcentēja kiberaktīvists, neizpratni rada arī tas, kāpēc Latvijai vispār jāpievienojas ACTA, ja jau tiek teikts, ka ES darbojas stingrākas intelektuālā īpašuma aizsardzības normas, bet pasaulē šo jomu uzrauga Pasaules Tirdzniecības organizācija un Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācija.

ACTA izstrādājusi šaura valstu grupa, bet Latvija bez minstināšanās piekrīt visam, ko «lielie onkuļi» liek darīt, kamēr citas valstis realizē savu politiku un aizstāv savas intereses.

Neo atzina, ka ACTA izstrādāts ASV interesēs, jo šī valsts ir viena no lielākajām satura radītājām un viena no lielākajām patentu turētājām.

Poikāns prognozēja, ka Latvijas intereses ACTA īstenošanas laikā netiks ņemtas vērā. Paredzēts veidot ACTA komiteju, kas uzraudzīs šī dokumenta īstenošanu, un grūti iedomāties, kā Latvijas pārstāvis aizstāvēs mūsu intereses. «ASV pārstāvis paskatīsies ar niknāku aci, un mūsējais pateiks: »Jā, jā, sapratu!«,» prognozēja Neo.

Tāpat neizpratni rada tas, ka ACTA iekļauti divi dažādi jautājumi - fiziskas preces un intelektuālais īpašums. Tas ir līdzīgi kā ar vienu likumu «apvienot dzīvniekus un zivis», tēlaini salīdzināja datorzinātnieks.

Poikāns, vērtējot situāciju intelektuālā īpašuma jomā kopumā, pauda viedokli, ka Autortiesību likums kļūst arvien ekstrēmāks. Kā piemēru viņš minēja izdomātu situāciju, kad cilvēks iet pa ielu un dungo dziesmu. Kāds to dzird, tātad tā ir publiska uzstāšanās; dungotājs netrāpa notīs, tātad autora darbs tiek izkropļots. Šādā gadījumā var «piesiet drūmāko kriminālu».

Kā pozitīvu piemēru Neo minēja pasaulslaveno brazīliešu rakstnieku Paulu Koelju, kurš interneta lietotājiem bez maksas piedāvā savas grāmatas, uzskatot, ka tas tikai palielina pārdošanas apjomus.

Vērtējot pašreizējās aktivitātes pasaulē autortiesību aizsardzībai, Neo tās saista ar lielo spēlētāju interesēm. Situācija pasaulē mainās un tagad autoriem ir pieeja patērētājiem pa tiešo, un tas nozīmē, ka ir apdraudētas lielo industrijas spēlētāju pozīcijas.

«Lielajiem slīd ārā kontrole,» sacīja Poikāns.

Jau ziņots, ka «Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu starp ES un tās dalībvalstīm, Austrāliju, Kanādu, Japānu, Korejas Republiku, Meksikas Savienotajām Valstīm, Marokas Karalisti, Jaunzēlandi, Singapūras Republiku, Šveices Konfederāciju un Amerikas Savienotajām Valstīm» 26.janvārī Latvijas valdības vārdā parakstīja vēstnieks Japānā Pēteris Vaivars.