/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
/nginx/o/2018/07/06/8237229t1hf14b.jpg)
Lozannas Federālās Politehniskās skolas (Šveice) inženieri ir izstrādājuši čūskai vai zutim līdzīgu robotu, kas viņiem palīdz sekot līdzi ūdens kvalitātei un meklēt piesārņojuma avotus.
Mehānisks zutis zinātniekiem palīdz mērīt ūdens kvalitāti
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Robots, kura garums ir aptuveni pusotrs mets, sastāv no vairākiem moduļiem, kas katrs ir apgādāts ar motoru. Bez tā vairākos moduļos ir uzstādīti ūdens kvalitātes mērīšanas sensori un temperatūras rādītāji.
Sensors, ar kuru tiek noteikts ūdens piesārņojuma līmenis, patiesībā mēra ūdens elektrisko pretestību, tā nosakot, vai tas ir tīrs.
Moduļu koncepcija dod iespēju mainīt mehāniskā zuša garumu, tātad arī sensoru skaitu. Tāpat šāda izjaucama konstrukcija atvieglo ierīces transportēšanu.
Prototipa testus inženieri veikuši Ženēvas ezerā, kur piesārņojuma imitēšanai netālu no krasta tika iebērta sāls. Robots spēja noteikt elektriskās pretestības variācijas, kas savukārt liecināja par piesārņojumu.
Šobrīd pētnieki laboratorijas apstākļos testē citus sensorus. Vienu veido kamera ar baktērijām un atvere, pa kuru tajā ieplūst ūdens. Gadījumā, ja ūdenī ir kaut minimāla dzīvsudraba klātbūtne, baktērijas sāk spīdēt.
Vēl viens sensors ir kamera, kurā atrodas mikroskopiski vēžveidīgie - dafnijas. Zinātnieki ūdens piesārņojumu spēj izmērīt, balstoties uz to, kā kustas apkārtējās vides ūdenim pakļautās dafnijas un dafniju kontrolgrupa.
Lozannas Federālās Politehniskās skolas ir pārliecināti, ka viņu izstrādātie sensori sevi ir attaisnojuši un šādi mehāniski zuši perspektīvā varētu tikt izmantoti ūdens kvalitātes monitoringam automātiskā režīmā vai arī operatora uzraudzībā.