Galvenais gaisa piesārņojuma avots Rīgā ir autotransports, kas transporta noslogotās ielās rada līdz pat 90% piesārņojumu - to konstatējuši Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta speciālisti, veicot situācijas izpēti galvaspilsētā un gatavojot paskaidrojumus Eiropas Komisijai par gaisa kvalitātes normu pārkāpumiem Rīgā.
Pētījumos iegūtā informācija ir pretrunā ar iepriekš pieņemto, ka Rīgas aglomerācijā galvenais putekļu piesārņojuma avots ir mājsaimniecības, kas saražo 56% cieto daļiņu, 30% ir uz ražošanas nozares sirdsapziņas un tikai 14% putekļu gaisā saceļ transports.
Departamenta speciālisti ir konstatējuši, ka autotransporta noslogotās ielās transports rada pat 72 līdz 90% putekļu.
Uz šī fona rūpnieciskais piesārņojums veido ap 2 līdz 4% no kopējā piesārņojuma, 2 līdz 5% ir apkures pienesums, 3 līdz 9% ir bioloģiskās izcelsmes daļiņas, bet 3 līdz 10% - jūras sāls.
Ostai piegulošajā teritorijā transports saceļ gaisā 38 līdz 49% putekļu. Rūpnieciskas izcelsmes piesārņojuma īpatsvars šajā teritorijā ir lielāks - tas veido 12 līdz 16%. Šajā apkaimē 14 līdz 44% piesārņojuma ir apkures pienesums, 3 līdz 13% piesārņojuma ir bioloģiskās izcelsmes daļiņas, bet 3 līdz 8% - jūras sāls.
Arī privātmāju rajonos lielāko daļu gaisa piesārņojuma - 36 līdz 57% - veido transports, 20 līdz 25% veido apkure, 4 līdz 7% ir rūpnieciskais piesārņojums, 8 līdz 17% - bioloģiskās izcelsmes daļiņas, bet 6 līdz 12% - jūras sāls.
Līdzīga situācija ir arī daudzdzīvokļu māju rajonos jeb guļamrajonos - arī tajos 45 līdz 53% piesārņojuma veido transports,
6 līdz 9% ir rūpnieciskais piesārņojums, 12 līdz 23% ir apkures pienesums, 16 līdz 19% piesārņojuma ir bioloģiskās izcelsmes daļiņas, bet 5 līdz 9% - jūras sāls.
Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta galvenais speciālists Jānis Kleperis šā gada septembrī norādīja, ka transporta izplūdes gāzu radīto gaisa piesārņojumu ar nesadegušajiem ogļūdeņražiem un kvēpiem ir iespējams samazināt pat par 90%, ja viss transports, kas pārvietojas patlaban pa Rīgas ielām, izmantotu autogāzi.
Lai izvērtētu potenciālo rīcību gaisa piesārņojuma samazināšanai Rīgā, kā arī lai aktualizētu un papildinātu rīcības plānu, Rīgā šā gada augustā tika izveidota darba grupa, kurā iekļauti dažādu Rīgas domes departamentu, valsts institūciju, nevalstisko organizāciju un Rīgas brīvostas pārstāvji. Darba grupā notikušas trīs sanāksmes, un pašreiz tiek apkopoti ierosinājumi, kuri novembrī tiks nodoti sabiedriskajai apspriešanai.
Patlaban Rīgā tiek realizēts jau otrais rīcības plāns gaisa piesārņojuma samazināšanai un izveidotā darba grupa pārskata veicamās darbības. Vismaz puse no tām saistītas ar transportu pilsētas ielās, piemēram, infrastruktūras ar zemu vai nulles emisiju transportlīdzekļu izmantošanas veicināšanu un piesārņojuma mazināšanu no autotransporta emisijām, piemēram, izmantojot videi draudzīgākas degvielas, tostarp autogāzi.
Latvijai pārmet gaisa kvalitātes noteikumu neievērošanu
LETA jau ziņoja, ka Eiropas institūcijas regulāri pārmet Latvijai Eiropas Savienības (ES) gaisa kvalitātes noteikumu neievērošanu. Lielākoties pārmetumi attiecas uz Rīgu, kur kopš 2005.gada tiek reģistrēti vairāk nekā 35 putekļu koncentrācijas diennakts robežlielumu pārsniegumi. Šī iemesla dēļ pret Latvijas valsti sākta pārkāpumu procedūra, kurā soda naudas valstij varētu sasniegt no 493 eiro līdz 29 568 eiro (345 līdz 20 637 lati) par katru kavējuma dienu pēc sprieduma pasludināšanas, līdz pārkāpums tiek pilnībā novērsts. Lai izvairītos no maksimālajām soda naudām, Rīgas dome šogad gatavojas identificēt putekļu emisijas avotus, lai skaidrotu piesārņojuma rašanās iemeslu Eiropas Komisijai.
Mājokļu un vides departaments norāda, ka ar Eiropas Savienību pārrunas par šiem jautājumiem veic Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), taču pašreiz diskusijas nenotiek, jo ministrija gaida, kad Rīga papildinās un aktualizēs plānotās rīcības gaisa piesārņojuma mazināšanai. Šim nolūkam arī šogad izveidota darba grupa un veikti pētījumi, lai papildinātu esošo rīcības plānu un sagatavotu argumentāciju, lai izvairītos no maksimālās soda naudas piemērošanas Latvijai.
Brīvības ielas gaisa monitoringa stacijā šā gada deviņos mēnešos pārāk augsta putekļu koncentrācija reģistrēta 113 dienas jeb gandrīz katru otro vai trešo dienu. Līdzīga situācija ir arī Krišjāņa Valdemāra ielā, kur novietotā gaisa monitoringa stacija deviņu mēnešu laikā reģistrējusi 84 putekļu koncentrācijas pārsniegumu dienas, kas nozīmē, ka putekļu koncentrācija gaisā pārsniegusi normu vidēji katru trešo dienu.
Robežlielums putekļiem PM10 ir 50 mikrogramu uz kubikmetru vidēji diennaktī, un gadā atļauti tikai 35 šādi pārsniegumi.
Rīgas domes Vides pārvaldes priekšnieks Askolds Kļaviņš (LZP) gan iepriekš paudis viedokli, ka par šo tēmu «no mušas ir izpūsts zilonis», jo, salīdzinot ar daudzām citām pilsētām Eiropā, Rīgā ir ļoti laba gaisa kvalitāte. Putekļu koncentrācijas pārsniegumi reģistrēti tāpēc, ka abas Rīgas domes gaisa monitoringa stacijas, kas ir reģistrējušas lielākos PM10 diennakts koncentrāciju vērtību pārsniegumus, uzstādītas intensīvas satiksmes zonās, kur galvenais cieto daļiņu PM10 koncentrācijas pārsniegšanas iemesls ir satiksme (47%).
Kaut arī Rīgas domē 2011.gada vasarā apstiprināta Rīgas pilsētas gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programma no 2011. līdz 2015.gadam, situācija pilsētā sevišķi nav mainījusies un putekļu koncentrācija Rīgas centra gaisā joprojām tiek novērota biežāk, nekā pieļauj ES normatīvi.
Piesārņojums veicina sirds-asinsvadu un plaušu saslimstību,
un konstatēta vispārīga saikne starp putekļu piesārņojuma līmeni un apakšējo elpošanas ceļu saslimstību, kā arī plaušu funkcionāliem traucējumiem.
