Franciju trešdien sagaida kārtējais dzelzceļnieku streiks

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: AP/Scanpix

Francijas dzelzceļu uzņēmums SNCF otrdien brīdinājis par kārtējiem streikiem, kas šoreiz sakritīs arī ar plašākām demonstrācijām, ko rīko arodbiedrības, protestējot pret prezidenta Emanuela Makrona iecerētajām reformām.

SNCF paziņojis, ka kārtējais divu dienu streiks trešdien un ceturtdien radīs nopietnus satiksmes traucējumus, un ka kursēs tikai katrs trešais ātrgaitas TGV vilciens.

No reģionālajiem starppilsētu vilcieniem kursēs tikai katrs ceturtais, bet maršrutā, kas savieno Franciju ar Šveici, kursē katrs trešais sastāvs.

Mazāku streika ietekmi izjutīs «Eurostar» vilcienu pasažieri, jo satiksmi ar Londonu turpinās apkalpot četras piektdaļas sastāvu.

Francijas valdība plāno tuvākajos mēnešos reformēt SNCF, kuras darbība pašreiz izmaksā par 30% vairāk nekā līdzīgām kompānijām citur Eiropā.

Valdība uzskata, ka jārīkojas ātri, lai nostādītu SNCF atpakaļ uz stingriem finansiāliem pamatiem, pirms pasažieru dzelzceļa satiksme Eiropas Savienībā nākamgad tiks atvērta konkurencei.

Valdība cita starpā plāno arī samazināt dzelzceļnieku privilēģijas.

Pašreiz lielākajai daļai SNCF darbinieku tiek garantēts darbs uz mūžu, regulāra algas palielināšana un iespēja agrāk doties pensijā.

Savukārt arodbiedrības apsūdz Makronu vēlmē «sagraut sabiedrisko dzelzceļu» un galu galā to privatizēt, lai gan valdība šādas ieceres noliedz.

Kā vēstīts, Francijas dzelzceļa darbinieki streikus uzsāka 3.aprīlī un paziņojuši, ka streikos līdz 28.jūnijam, darbu apturot divās no piecām dienām ik nedēļu, ja vien Makrons neatteiksies no plāniem reformēt valsts dzelzceļa kompāniju SNCF.

Arodbiedrības ceturtdien aicinājušas arī uz valsts mēroga streikiem un demonstrācijām, cenšoties mobilizēt dažādas sabiedrības grupas cīņai pret Makrona reformām.

Streikiem aicināti pievienoties gan civildienesta ierēdņi, gan valsts pansionātu darbinieki, gan studenti, un sagaidāms, ka ielās varētu iziet vairāki simti tūkstošu cilvēku.

Iepriekšējā šāda veida akcijā, kas notika 22.martā, saskaņā ar policijas aplēsēm piedalījās aptuveni 300 000 civildienesta ierēdņu, dzelzceļnieku un studentu.

Tikmēr Makrons uzsvēris, ka viņš negrasās piekāpties.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu