Administratīvā rajona tiesa pirmdien nolēma atļaut gan biedrības "Daugavas vanagi Latvijā", gan arī biedrības "Latvijas Antifašistiskā komiteja" pieteiktos pasākumus 16. martā - Leģionāru atceres dienā.
Tiesa atļauj rīkot 16.marta pasākumus (225)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Video vairs nav pieejams.Papildināts viss teksts
Tiesa motīvus gan vēl neatklāja, tas būs zināms 26.martā, kad būs pieejams pilns sprieduma teksts. Tad to varēs pārsūdzēt Augstākās tiesas Senātā.
Iesniedzēju pārstāvis Jānis Atis Krūmiņš ar spriedumu ir apmierināts, to nodēvējot pat "par taisnības augšāmcelšanos". Spriedums nozīmējot, ka gājiena dalībniekiem nevajadzēs zagšus doties pie Brīvības pieminekļa, lai pieminētu kritušos latviešu karavīrus, kuri dažādu apsvērumu dēļ bija spiesti cīnīties leģionā.
Provokācijas 16.martā vienmēr ir bijušas, un "Daugavas vanagi" ir gatavi tām nepakļauties. Tā kā "Daugavas vanagi" 1952.gadā pasludināja 16.martu par atzīmējamo dienu, tad organizācija uzņēmusies juridisko atbildību un pieteica gājienu.
Gājienā varētu piedalīties aptuveni 300 leģionāru. Galveno pasākumu rīkojot Rīgā, organizācija cer aiztaupīt tās pūles, kas vecajiem vīriem sliktās veselības dēļ būtu jāpārcieš, dodoties uz Brāļu kapiem Lestenē, viņš paskaidroja.
Latvijas Antifašistiskās komitejas pārstāvis Jānis Kuzins spriedumu vērtē negatīvi, jo uzskata, ka leģionāru piemiņas gājienu vispār vajadzētu aizliegt, turklāt šis pasākums parasti izvēršas par politiskām akcijām, ko izmantojot nacionāli orientētas partijas, lai iegūtu vēlētāju balsis.
Uz otrdien paredzēto komitejas akciju esot uzaicināti ārvalstu, piemēram, Igaunijas, Vācijas un Izraēlas, antifašistisko organizāciju pārstāvji, kuri ieradušies uz Rīgā notiekošo konferenci par holokaustu. Varētu piedalīties aptuveni desmit cilvēku.
Jau vēstīts, ka Rīgas domes Sapulču, gājienu un piketu rīkošanai iesniegto pieteikumu izskatīšanas komisija, tāpat kā pērn, aizliedza visus 16.martā pieteiktos pasākumus.
Šāds lēmums pieņemts, uzklausot pieteicējus un ņemot vērā Valsts policijas un Drošības policijas sniegtos atzinumus, kuros norādīts uz būtiskiem sabiedriskās kārtības un drošības apdraudējumiem plānoto pasākumu laikā.
16.martā bija pieteikti trīs publiski pasākumi - "Daugavas vanagu Latvijā" gājiens no Doma laukuma līdz Brīvības piemineklim un sapulce pie tā, Latvijas Antifašistiskās komitejas sapulce pie Brīvības pieminekļa kopā ar citiem vārdā nenosauktiem ārvalstu aktīvistiem, kā arī Jurija Kotova protesta akcija pie Brīvības pieminekļa pret valdošās koalīcijas darbu un ar pieprasījumu demisionēt Saeimai un valdībai.
"Daugavas vanagi Latvijā" un Latvijas Antifašistiskā komiteja pašvaldības lēmumu pārsūdzēja tiesā. Tiesā komitejas pārstāvis gan paziņoja, ka komitejas pasākums esot kā pretpasākums "Daugavas vanagu" gājienam. Ja "Daugavas vanagi" atteiktos iet gājienā, arī komiteja savu akciju nerīkotu.