Māju pārvaldniekiem būs pienākums sūdzēt tiesā dzīvokļu īpašniekus, kuri nenorēķinās par piegādātajiem pakalpojumiem, piemēram, siltumu, ūdeni un remontdarbiem. To paredz Ekonomikas ministrijas (EM) rosinātās izmaiņas Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā.
Ministrijas Būvniecības un mājokļu politikas departamenta direktore Ilze Oša portālam TVNET skaidroja – ja dzīvokļa īpašnieka parāds būs lielāks par triju mēnešu vidējo maksājumu summu, pārvaldniekam būs pienākums īpašniekam par to atgādināt un lūgt norēķināties par pakalpojumiem.
Piemēram, ja vidējā mēneša maksājumu summa būs 40 latu, tad pārvaldnieks parādniekam par nesamaksātajiem parādiem atgādinās, kad kopējā parādu summa būs 120 latu.
Ja parādnieks nereaģē, jāvēršas tiesā
Ja parādnieks arī tajā brīdī nereaģēs – nesamaksās parādu vai arī nevienosies ar pārvaldnieku par atmaksas grafiku, pārvaldniekam būs jāsūdz viņš tiesā.
Tiesāšanās nebūs pārāk ilga
Šādos gadījumos dzīvokļu īpašnieku parādu summa varētu klasificēties kā maza apjoma prasība – līdz pusotram tūkstotim latu, un tādēļ tiesāšanās varētu aizņemt īsāku laika posmu, jo tiesvedība notiktu tikai divās instancēs. Turklāt šai laikā arī parādu summa nepieaugtu tādos apjomos kā parastās tiesvedības laikā.
Tāpat EM lūgusi Tieslietu ministriju šādos gadījumos samazināt tiesāšanās nodevu apjomu.
Cik lielas summas cilvēki ir parādā?
Oša skaidroja, ka vairumā gadījumu vidējais parāda lielums ir līdz minētajam pusotram tūkstotim latu. Summas ir dažādas.
Ja ir arī daudz citu parādu
Lielākas parādu summas ir cilvēkiem, kuriem bez mājokļa pakalpojumu parādiem ir arī hipotekārie kredīti. Viņi bieži vien nemaksā ne pirmos, ne otros: «Ja nemaksā, tad nemaksā ne par ko.» Izņēmums ir pakalpojumi, kurus nemaksāšanas gadījumā var uzreiz atslēgt, piemēram, televīzija un internets.
Uz šiem parādniekiem ar lielajām parādu summām atteiktos cita tiesvedības kārtība.
Parādnieki nav samaksājuši par vairākiem mēnešiem
Lielajās pilsētās parādnieki parasti nav samaksājuši 4-5 mēnešu maksājumus, bet ārpus lielajām pilsētām vairums parādnieku ir parādā ilgāku laiku – 7-8 mēnešus.
Nesenais pētījums rāda, ka lielā daļā Latvijas pilsētu parādnieku skaits par apkuri būtiski nepieaug, taču pieaug parāda summa. Tas nozīmē, ka
parādnieki bieži ir vieni un tie paši.
Namu pārvaldes ar viņiem parasti nevēlas nodarboties, tādēļ EM plāno noteikt ar likumu, ka pārvaldnieku pienākums ir sūdzēt parādniekus tiesā.Vairāk par EM pētījuma rezultātiem varat izlasīt šeit
LASI CITUR: Ziņojumi par siltumu
un raksta resursos.
Vai tu pārmaksā par siltumu?
Jau ziņojām, ka portāls TVNET aicina savus lasītājus iesaistīties īpašā akcijā «Karstie rēķini». Tās mērķis ir noskaidrot, vai Latvijas iedzīvotāji nepārmaksā par siltumu. Ja tā ir, kopā ar sadarbības partneriem darīsim visu iespējamo, lai situāciju uzlabotu.
LASI TVNET: Vai tu pārmaksā par siltumu?
Projekta laikā varēsi noskaidrot, vai tavs rēķins atbilst patērētajam siltumam un cik par siltumu maksā blakus mājā vai kaimiņš tavā kāpņu telpā.
Apkopotie dati redzami un salīdzināmi speciālā, viegli pārskatāmā kartē.
Kas tev jādara?
Atrodi decembra un janvāra rēķinus, kuros redzama mājas adrese, dzīvokļa platība un maksa par apkuri un silto ūdeni. Ja zini, pieraksti arī mājas siltumenerģijas piegādātāju un sūti mums.
Rēķinus vari nosūtīt trīs dažādos veidos:
- uz epasta adresi karstierekini@karstierekini.lv
- mājas lapā www.karstierekini.lv (spiežot uz pogu «Sūtīt rēķinu»);
- pa pastu - akcijai «Karstie rēķini» Lomonosova ielā 1a, Rīga, Latvija, LV-1019.
Projektā iesaistījies ne tikai TVNET, bet arī Latvijas radio, TV3, «Diena», draugiem.lv, pilsēta24.lv, «Socmap» un «RE:BALTICA».
