No alimentiem izvairās 24 000 vecāku, viņu parāds - 41 miljons (230)

To parādnieku skaits, kuru vietā uzturlīdzekļus jau ilgāk par gadu maksā Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija (UGFA), ir 21 823, no tiem 5% jeb 1112 ir sievietes.

Lai pārrunātu iespējas stingrāk vērsties pret uzturlīdzekļu nemaksātājiem, tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (Nacionālā apvienība) piektdien apmeklēs Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrāciju.

Ministrs ar administrācijas vadību pārrunās iespējamos pasākumus saistībā ar uzturlīdzekļu parādnieka saistību izpildes stiprināšanu un parāda piedziņas efektivizāciju ar mērķi panākt stingrākus noteikumus, kas veicinās uzturlīdzekļu parādniekiem pildīt savas saistības un rūpēties par saviem bērniem.

Par bērnu ir jārūpējas gan mātei, gan tēvam, taču diemžēl ne vienmēr tā notiek – visas rūpes par bērna audzināšanu un uzturēšanu ir spiests uzņemties tikai viens no vecākiem. Tādēļ tika izstrādāts un pieņemts Uzturlīdzekļu garantiju fonda likums un 2004.gadā darbu sāka UGFA, kas pašlaik atrodas Tieslietu ministrijas padotībā.

Uzturlīdzekļu parāds ir bez noilguma

UGFA nodrošina bērniem uzturlīdzekļus tiesas noteiktajā apmērā, kas nav lielāks par Ministru kabineta noteiktajiem minimālajiem uzturlīdzekļiem, ja tiesu izpildītājs atzinis, ka uzturlīdzekļu piedziņa no bērna vecāka nav iespējama vai arī ja bērna vecāks tiesas spriedumu maksāt uzturlīdzekļus pilda, bet nenodrošina to pilnu apmēru, kādu noteicis Ministru kabinets.

Laikā no 2010.gada 1.janvāra līdz 2012.gada 31.decembrim valsts garantētos uzturlīdzekļus, kurus bērniem nodrošina Uzturlīdzekļu garantiju fonds, izmaksā samazinātā apmērā. Proti, bērniem līdz septiņu gadu vecumam tiek maksāti 30 latu, bet ne vairāk par tiesas nolēmumā noteikto, bērniem vecumā no septiņiem gadiem līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai – 35 lati, bet ne vairāk par tiesas nolēmumā noteikto.

Uzturlīdzekļu parāds ir īpašs parāds, jo tam nav noilguma. Tas nozīmē, ka līdz pat parādnieka mūža beigām būs iespējams vērst piedziņu uz jebkuru viņa mantu, tostarp darba samaksu, stipendijām, pabalstiem, mantojumu un pat pensiju.

2010.gadā, atbalstot nepilnas ģimenes, kurās viens no vecākiem atsakās materiāli palīdzēt savam bērnam, valsts iztērējusi gandrīz 9 miljonus latu. Ar tiesu izpildītāju palīdzību izdevies atgūt nepilnu desmito daļu no šīs summas.

Uzturlīdzekļu garantijas fonds apgalvo, ka atgūtā summa nav maza, jo tiesas spriedums līdz šim liecinājis, ka šiem vecākiem nekas nepieder. Ar valdības noteikto jauno kārtību no naudas piedziņas vairs izvairīties neizdosies arī tiem, kas pametuši ģimenes un pazuduši Eiropas Savienības plašumos.

Uzturlīdzekļu garantiju fonda likums noteic, ka valsts nemaksās uzturlīdzekļus par ārvalstīs dzīvojošiem bērniem. Šā likuma piemērošanai uzskatāms, ka persona pastāvīgi dzīvo Latvijas Republikā, ja tā Latvijā uzturas ne mazāk kā sešus mēnešus kalendārā gada laikā.

Personas izbraukšana uz ārvalstīm, kas pārsniedz sešus mēnešus kalendārā gada laikā, netiek ņemta vērā, ja izbraukšanas iemesls ir saistīts ar medicīniskās palīdzības saņemšanu ārstniecības iestādē, mācībām akreditētā izglītības iestādē vai arī Latvijas diplomātisko un konsulāro dienestu vai militāro dienestu Latvijas Republikas Nacionālajos bruņotajos spēkos ārvalstīs.

Šaubu gadījumā personas pienākums ir pierādīt, ka tā pastāvīgi dzīvo Latvijā. Bērnam faktiski jābūt pieteikuma iesniedzēja aprūpē, kā arī iesniedzējam un bērnam pastāvīgi ir jādzīvo un ir jābūt deklarētai dzīvesvietai Latvijas teritorijā.