Planšetdatoru ieviešana skolās, ko varētu sākt 2014.gadā, kopumā varētu prasīt 20 miljonus latu. Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis paskaidroja, ka svarīgākais, lai ierīces ir jaudīgas, taču ne dārgas.
Planšetdatoru ieviešanai būtu nepieciešami 20 miljoni latu (494)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Pašlaik mēs runājam par simts latiem par vienu ierīci. Līdz ar to, rēķinot, cik bērnu Latvijā ir, mēs varētu runāt par 20 miljoniem latu, un tā ir ceļama cena,»
Vienlaikus pagaidām nav izslēgts, ka atsevišķās skolās varētu nonākt arī «iPad», kas, salīdzinot ar līdzīgām ierīcēm, ir dārgāki. «Piemēram, ierīces izvēlēsies skolas ar pašvaldībām un, ja pašvaldības būs gatavas maksāt vairāk un nopirkt arī »iPad«, tad kāpēc ne,» minēja Ķīlis.
Digitālie mācību līdzekļi kā alternatīva visām ierastajām mācību grāmatām un darba burtnīcām skolās varētu nonākt jau nākamajā mācību gadā, norādīja izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis.
"Šā gada laikā gribam radīt visiem priekšmetiem tur, kur ir mācību grāmatas un palīglīdzekļi, to digitālu alternatīvu jebkurā priekšmetā, lai skola, mācot kādu mācību priekšmetu, matemātiku, literatūru, varētu izvēlēties vai nu ierastos mācību līdzekļus, vai arī to digitālo alternatīvu," klāstīja Ķīlis.
Ministrs paskaidroja, ka daudziem izdevējiem jau ir mācību līdzekļu digitālās versijas, taču ministrijai jāiegūst to izmantošanas tiesības. Tās var iegūt, piemēram, atpērkot," viņš piebilda.
Ministrija tuvākajā laikā arī iecerējusi slēgt līgumus par digitālo mācību līdzekļu izmantošanas tiesībām ar izdevējiem, kuri piedalījušies Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) izsludinātajā projektu konkursā par mācību līdzekļu digitalizēšanu. Šim nolūkam atvēlēti 300 tūkstoši latu.
Būs nepieciešams papildu finasējums
Ķīlis atzina, ka mācību līdzekļu digitalizācijai būs nepieciešams papildu finansējums, tāpēc ministrija nākamā gada budžetā pieprasījusi papildus vienu miljonu latu. Tiesa gan, šos līdzekļus digitālo mācību līdzekļu sagatavošanai varēs izmantot pēc tam, kad noteikumos, kuros definēts, kas ir mācību līdzekļi, tiks iekļauti arī digitālie mācību līdzekļi.
Pašlaik tiek lēsts, ka ar papildu miljona latu finansējumu būs pietiekami, lai nākamajā mācību gadā visiem mācību līdzekļiem radītu digitālās alternatīvas. "Protams, mēs arī skatīsimies papildu līdzekļus iekšējos resursos," piebilda ministrs.
Jau vēstīts, ka Ķīlis nācis klajā ar vairākām reformām gan vidējā, gan augstākajā izglītībā. Ministrs izglītības sistēmā vēlas veikt vairākas reformas, tostarp pagarināt mācību gadu, par ko atbildētu izglītības iestādes, digitalizēt mācību līdzekļus, kā arī noteikt, ka izglītības iestāžu direktori amatā varētu atrasties tikai noteiktu termiņu.
Paredzēts, ka planšetdatoru ieviešana, ņemot vērā ierobežotos finanšu līdzekļus, notiks pakāpeniski, to iegādei paredzēts piesaistīt arī Eiropas fondu līdzekļus.