Veselības ministrijas (VM) ieceri sasaistīt veselības aprūpes finansēšanu ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksu atbalsta 45% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju, liecina pētījumu aģentūras TNS sadarbībā ar LNT raidījumu «900 sekundes» novembrī veiktā aptauja.
Saskaņā ar aptaujas datiem par VM izstrādāto koncepciju ir informēti 60% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 55 gadiem. Lielākā daļa - 52% - atzīst, ka par to ir nedaudz informēti vai kaut ko dzirdējuši, bet par labi informētiem šajā jautājumā sevi uzskata vien 8% aptaujāto.
Tikmēr vairāk nekā trešā daļa (35%) respondentu norādījuši, ka nav informēti vai neinteresējas par VM izstrādāto koncepciju par jaunu veselības aprūpes finansēšanas sistēmu, bet 5% aptaujāto nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.
45% aptaujāto uzskata, ka veselības aprūpes finansēšana būtu jāpiesaista iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksai (13% - noteikti jā; 32 % - drīzāk jā), bet vairāk nekā trešā daļa (36%) tam nepiekrīt (18% - drīzāk nē; 18% - noteikti nē). Piektajai daļai (19%) aptaujāto nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.
Aptauja veikta laikā no 2012.gada 13. līdz 15. novembrim, ar interneta starpniecību visā Latvijā aptaujājot 700 ekonomiski aktīvos Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 55 gadiem.
Jau vēstīts, ka VM izstrādājusi tā saucamo obligātās veselības apdrošināšanas koncepciju, kas pašlaik atrodas saskaņošanas procesā. Ministrija lēš, ka dzīvē to varētu ieviest no 2014.gada.
Veselības ministrija kā vienu no risinājumiem veselības apdrošināšanas ieviešanai piedāvā saglabāt esošo no valsts budžeta finansēto veselības aprūpi, sasaistot tiesības uz veselības aprūpi ar nodokļu aprēķināšanas faktu.
Viens no koncepcijā piedāvātajiem variantiem ir plānveida veselības aprūpes pakalpojumus saņemt, pamatojoties uz to, ka par personas gūtajiem ienākumiem ir aprēķināts iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) vai valsts sociālās apdrošināšanas obligātā iemaksa. Personas, kuras neiekļaujas «attaisnoto nemaksātāju» grupās un par kurām netiek aprēķināts IIN vai sociālās iemaksas, uz valsts apmaksātu plānveida palīdzību varētu pretendēt, maksājot brīvprātīgās iemaksas 240 latu gadā.
Koncepcijas otrs modelis piedāvā veselības obligātās apdrošināšanas ieviešanu, nosakot «veselības nodokli» piecu procentpunktu apmērā, nodalot to no spēkā esošās IIN likmes. Personām, kuras neiekļaujas «attaisnoto nemaksātāju» grupās un kuras nemaksā «veselības nodokli», joprojām būtu iespēja iekļauties sistēmā, maksājot brīvprātīgās iemaksas 240 latu gadā. Pretējā gadījumā plānveida medicīniskā palīdzība viņiem būtu maksas pakalpojums atbilstoši ārstniecības iestādes cenrādim.
Neskatoties uz to, kurš no variantiem tiek atbalstīts, veselības aprūpes budžetam būtu nepieciešama valsts dotācija.
Veselības ministre Ingrīda Circene («Vienotība») iepriekš izteikusies, ka, ieviešot obligāto veselības apdrošināšanas koncepciju, izmaiņas varētu skart 5 līdz 10% iedzīvotāju.
Paredzēts, ka neatliekamā jeb ātrā medicīniskā palīdzība arī pēc koncepcijas ieviešanas tiks nodrošināta visiem neatkarīgi no nodokļa maksāšanas.
Tāpat neatkarīgi no tā, vai tiek maksāti nodokļi, palīdzība joprojām tiks sniegta grūtniecēm un sievietēm pēcdzemdību periodā līdz 42 dienām, pacientiem ar cukura diabētu, tuberkulozi, noteiktām infekcijas slimībām, psihiskām, onkoloģiskām vai hematoloģiskām saslimšanām. Tāpat valsts apmaksātu nepieciešamo medicīnisko palīdzību saņems visi pacienti, kas saņem hroniskās hemodialīzes, hemodiafiltrācijas un peritoneālās dialīzes procedūras, ilgstošu plaušu mākslīgo ventilāciju vai paliatīvo aprūpi.
Par attaisnotiem nodokļa nemaksātājiem plānots noteikt: bērnus vecumā līdz 18 gadiem; pensionārus; vienu no vecākiem, kas kopj bērnu vecumā līdz trim gadiem; vienu no vecākiem, kuram ir vismaz trīs bērni, no kuriem vismaz viens ir pirmsskolas vecumā; personas, kuras kopj invalīdu un saņem bērna invalīda kopšanas pabalstu; I un II grupas invalīdus līdz deviņiem mēnešiem pēc statusa zaudēšanas; bezdarbniekus ne ilgāk kā gadu un sešus mēnešus pēc statusa iegūšanas; personas, kas vecākas par 18 gadiem un iegūst vispārējo vai profesionālo izglītību, kā arī pilna laika studentus līdz deviņiem mēnešiem pēc statusa zaudēšanas; personas, kas atrodas ieslodzījuma vietās līdz deviņiem mēnešiem pēc statusa zaudēšanas; politiski represētas personas; Nacionālās pretošanās kustības dalībniekus; personas, kas cietušas Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidācijā; orgānu donorus; personas, kas veic speciālas iemaksas veselības obligātās apdrošināšanas budžetā.
