Sieviešu vidējā darba samaksa Latvijā jau vairākus gadus ir 15% līdz 19% mazāka nekā vīriešu atalgojums, liecina Labklājības ministrijas (LM) apkopotie dati.
Latvijā valda nevienlīdzība sieviešu un vīriešu atalgojumā (30)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Sievietēm alga ir zemāka visās vecuma grupās
Pētot sociālo iemaksu veicēju algas, LM noskaidrojusi, ka sieviešu vidējā apdrošināšanas alga ir 383 lati, savukārt vīriešu 457 lati. Turklāt sievietēm iemaksu alga ir zemāka visās vecuma grupās, tātad visas dzīves garumā.
Tomēr nevienlīdzīgs atalgojums starp dzimumiem nesot tikai Latvijas problēma. LM norāda, ka sieviešu darba samaksa visā Eiropā joprojām ir vidēji par 17% zemāka nekā vīriešu atalgojums.
«Pārsvarā atšķirīgas darba samaksas cēloņi ir saistīti ar izglītības un karjeras izvēli, ko lielā mērā ietekmē tradicionāli iesakņojušies uzskati par sievietēm un vīriešiem atbilstošām profesijām. Turklāt strādājošām sievietēm biežāk jāsastopas ar šķēršļiem darba un privātās dzīves saskaņošanai,» skaidro LM.
Vislielākā darba samaksas atšķirība starp sievietēm un vīriešiem Latvijā vērojama finanšu starpniecībā banku sektorā, kur sievietes vidēji saņem tikai 61% no vīriešu algas.
Tāpat būtiskas darba samaksas atšķirības ir vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā, kur 2012.gadā sieviešu vidējā darba samaksa bija tikai 73% no vīriešu vidējās darba samaksas.
Atšķirīgs ir arī amatu līmenis, kādos sievietes un vīrieši strādā
Vīrieši veido procentuāli lielāku likumdevēju, vecāko amatpersonu un vadītāju skaitu nekā sievietes, savukārt vairāk nekā piektdaļa strādājošo sieviešu ir nodarbinātas pakalpojumu un tirdzniecības jomā.
«Zemāki ienākumi un mazākas sociālās iemaksas nozīmē mazākas pensijas sievietēm nākotnē, kas savukārt rada lielākus nabadzības riska draudus,»
uzsver LM.
Lai meklētu risinājumus nevienlīdzīga atalgojuma tendences mazināšanai, LM 21.martā rīkos diskusiju, kurā pārrunās šo jautājumu kopā ar citu valsts institūciju speciālistiem, akadēmiskās vides ekspertiem, darba devēju un arodbiedrību pārstāvjiem.