RUS
Tavs pārlūks ir novecojis, lūdzu atjauno to..
Sīkdatnes (cookies) mums sniedz iespēju uzlabot jūsu kā lietotāja ērtibas. Turpinot izmantot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. VAIRĀK >

Valsti aicina tomēr nodrošināt € 4,8 miljonus, lai uzturētu internātskolas

LETA
Ilustratīvs attēls | Foto: TASS/Scanpix

Internātskolu finansējums būtu jānodrošina no valsts līdzekļiem, šim mērķiem atrodot 4,8 miljonus eiro gadā, šodien diskusijā par internātskolu darbību un finansējumu pauda Mālpils internātpamatskolas direktore Frančeska Ģēvele.

Raksturojot internātskolu darbību un vajadzības, Ģēvele apgalvoja, ka internātskolas ir kvalitatīvas, tās ir akreditētas un bērnu mācīšanās internātskolās nav spontāns lēmums, bet gan gara, gadiem ilguša procesa rezultāts.

Viņa stāstīja, ka bērni mācās internātskolās, jo viņu ģimenes bieži vien ir sociālas un ekonomiskas krīzes situācijās, audzēkņiem ir nepietiekami sekmju vērtējumi, viņi ir sistemātiski kavējuši skolu un varētu pamest skolu.

Ģēvele piebilda, ka no internātskolu skolēniem liela daļa jeb 32% ir veikuši kādus likumpārkāpumus. Direktore pauda, ka, mainot vidi, skolēns netiek atstāts riska zonā, bērni internātskolās jūtas labi un piederīgi, tiek veidoti skolēnu sociālajai funkcionēšanai labvēlīgi apstākļi.

Pēc viņas domām, internātskolas ir nepieciešamas, jo skolēniem tiek nodrošināta konstanta uzraudzība, tiek piedāvāta dzīve ārpus krīzes situācijas, tostarp ģimenēs, internātskolās ir ģimeniska atmosfēra, bērnam sakārtota vide, kā arī skolās ir kvalificēti speciālisti un pedagogu atbalsts.

«Mums bija sāpīgi dzirdēt tādus vārdus, ka internātskolas ir nezāles, kas jāizravē. Patiesībā nezāļu ravēšana jau ir sākusies, jo finansējums tika samazināts jau pērn 1.septembrī,» pauda Ģēvele. Pēc viņas teiktā, finansējuma neesamība ietekmēs 15 skolas, skolēnu ģimenes, 561 pedagoga ģimenes un 282 tehnisko darbinieku ģimenes.

Ģēvele mudināja finansējumu internātskolām nodrošināt no valsts, kam ir vajadzīgi 4,8 miljoni eiro. Tāpat internātskolu finansēšanai esot jāizmanto Eiropas Savienības (ES) projekti. Viņa rosināja atjaunot Ministru kabineta noteikumus par kvalificētā personāla skaitu un nepieciešamo aprīkojumu vispārējās bērnu aprūpes un audzināšanas iestādēs.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāvji diskusijas sākumā norādīja, ka ministrija nerealizē reformas tikai tieši attiecībā uz internātskolām, bet gan īsteno kompleksus pasākumus visās izglītības iestādēs.

Ministrijas Izglītības departamenta vecākā eksperte Modra Jansone pauda, ka internātskolas, gluži kā visa izglītības sistēma kopumā, saskaras ar izglītojamo skaita kritumu - ja 2004.gada 1.septembrī internātskolās bija 3343 izglītojamie, tad šā gada 1.janvārī tie bija 2279 izglītojamie, tāpat arī skolu skaits ir samazinājies. Jansone norādīja, ka ir pašvaldības, kur neviens bērns nemācās internātskolās.

Jansone prezentācijā arī skaidroja, ka internātskolās vispārējās pirmsskolas izglītības programmu apgūst 4,38% jeb 105 izglītojamie, bet lielākā daļa - 62,2% jeb 1491 izglītojamais - apgūst pamatizglītības programmas. Vēl profesionālās izglītības programmas apgūst 3,21% jeb 77 izglītojamie. Šie ir dati uz pagājušā gada septembri.

Tāpat statistika liecina, ka 65% jeb 1548 izglītojamie dzīvo savas pašvaldības administratīvajā teritorijā, bet 35% jeb 849 izglītojamie dzīvo citas pašvaldības administratīvajā teritorijā.

Runājot par ministrijas paspārnē izveidoto darba grupu, kas nodarbojas ar internātskolu darbības jautājumiem, Jansone norādīja, ka kopumā IZM grib redzēt tādas internātskolas, kur galvenā funkcija ir plaša spektra izglītības programmu apguve, tāpat kā citās pašvaldību vispārizglītojošajās skolās.

Analizējot piedāvātos uzturēšanas risinājumus, Tieslietu ministrija piedāvājusi internātskolas uz laiku pārveidot par sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējām primārās prevencijas vajadzībām, par ko izmaksas segtu pašvaldības.

Latvijas Pašvaldību savienības pārstāve Ināra Dundure norādīja, ka internātskolas ir leģitīmas skolas, tās allaž esot bijušas klātesošas izglītības sistēmā, bet patlaban arvien nav sagatavots konkrēts uzturēšanas modelis, nav izstrādāti konkrēti kritēriji, kā internātskolas pastāvēs turpmāk - no IZM ziņojuma tas neesot redzams.

Diskusijā Saeimas deputāte Inguna Sudraba (NSL) pauda, ka internātskola nav skola ar internātu, kā to norāda ministrijā. Emocionālajā diskusijā izskanēja, ka «ir jāaptur situācija, ka internātskolas netiek finansētas».

Kā ziņots, pildot Ministru kabineta 2016.gada 5.jūlija sēdes protokolā noteikto, ministrijā tika izveidota darba grupa, kuras mērķis ir izstrādāt priekšlikumus ilgtspējīgai pašvaldību padotībā esošo internātskolu finansēšanas kārtībai. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība uzsver, ka, nododot internātskolu uzturēšanas izdevumu finansēšanu pašvaldību pārziņā jau no 2018.gada 1.janvāra, esot pamats bažām par paredzamajiem riskiem saistībā ar internātskolu pilnvērtīgu funkciju nodrošināšanu.

No 2018.gada no valsts budžeta netiks finansēti pašvaldību internātskolu uzturēšanas izdevumi.

Latvija Zinātne ES Skola Inguna Sudraba
0 Komentāri