/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
Politoloģe Iveta Kažoka uzskata, ka Latvijas valdības šodien pieņemtais lēmums izdot ASV kibernoziegumos apsūdzēto Latvijas pilsoni Denisu Čalovski neietekmēs sabiedrības viedokli par politiskajām partijām. Arī tam, ka valdībai galīgā lēmuma pieņemšana prasīja tik ilgu laiku, nebūs ilglaicīgu seku.
Kažoka: Čalovska izdošana neietekmēs viedokli par politiķiem (103)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Nav sajūtas, ka daudzus šis jautājums ir interesējis,» norādīja Kažoka, skaidrojot, ka vairāk par to interesējās politiskās elites pārstāvji un politiski aktīvi pilsoņi.
Liela daļa iedzīvotāju nezina, kādu konkrētu pozīciju ieņēma katra koalīcijas partija.
Jautājums ir, «kas to zina un kam tas rūp».
Šis būtu jāvērtē kā dīvains gadījums, kad par tiesiski un juridiski risināmu situāciju tika sacelts milzu tracis, tajā pašā laikā ar pamatotiem argumentiem neizskaidrojot, kāpēc nepildīt Latvijas starptautiskās saistības.
Latvijas tiesas ir pateikušas, ka Latvijai noslēgtās starptautiskās vienošanās ir jāpilda.
Gadījumā, ja, piemēram, Ārlietu ministrijas rīcībā bija skaidra šī jautājuma juridiskā situācija, tad tai vajadzēja nākt klajā ar pamatotu vērtējumu par Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) praksi attiecībā uz izdošanu ASV, ja persona ir apsūdzēta kibernozieguma veikšanā, pauda politoloģe.
Attiecībā uz piesaukto iespēju, ka Čalovskim cietumā varētu nākties pavadīt 67 gadus, Kažoka norādīja uz trīs aspektiem. Pirmkārt, jāsaprot, vai juridiski šis arguments ļauj kādu personu neizdot, otrkārt, jāizvērtē, cik reāli, ka tik ilgs cietumsods šādos gadījumos tiek piespriests. Treškārt, jāskatās uz ECT judikatūru -
parasti neizdošana tiek pieļauta tikai gadījumos, ja cilvēkam draud nāvessods, mūža ieslodzījums vai politizēts tiesas process.