Bijušās LPSR Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentu izpētes komisija nejūtas apmierināta ar līdz šim veikto Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) darbu komisijas jautājumu risināšanā.
VDK dokumentu izpētes komisija nav apmierināta ar IZM darbu komisijas jautājumu risināšanā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Atzīmējot gadu kopš komisijas izveides, tās vadītājs Kārlis Kangeris pastāstīja, ka ar IZM «pieredze nav laba jau kopš pagājušā gada», kad ministrija nevirzīja tās jaunās politiskas iniciatīvas, kas saistītas ar VDK dokumentu izpētes komisiju, kā arī nepieprasīja priekšfinansējumu komisijas darbam. «Kad naudas pieprasījums parādījās, tad tā gribēja visu atlikt par gadu, bet tad aranžējās ar Tieslietu ministriju, lai mūs atdotu prom,» sacīja Kangeris.
Atskatoties gadu ilgā darbībā, Kangeris secināja, ka arī patlaban pagaidām «nekas labs nerādās».
Kangeris norādīja, ka līdz šim IZM ignorējusi komisijas lūgumus. «No mūsu skatupunkta IZM nostāja ir ļoti negatīva,» sacīja Kangeris.
Ja IZM nevirzīs noteikumus par funkciju deleģēšanu izskatīšanai valdībā tuvākajā laikā, komisija plānos nākamās rīcības, kā pievērst IZM uzmanību un likt tai strādāt tā, lai jautājums par VDK dokumentu izpēti virzītos uz priekšu. Tomēr patlaban gan
Kangeris skeptiski raugās uz ātru IZM darbību: «Viss norāda uz mazu interesi mūsu lietās.»
Kangeris uzsvēra, ka komisijas darbu kavē arī nesakārtotība normatīvajos aktos.
Jau ziņots, ka VDK dokumentu izpētes komisija atbalsta «čekas maisu» atklāšanu. Ņemot vērā to, ka komisija līdz šim piedzīvojusi grūtības ne tikai finansējuma iegūšanā, bet arī piekļuvē pētīšanai paredzētajiem dokumentiem, VDK dokumentu izpētes komisija atbalsta dokumentu atslepenošanu, lai to pētīšana nebūtu apgrūtināta. Tādējādi komisija atzinīgi vērtē Saeimas deputāta Andreja Elksniņa (S) darbību, aizstāvot ideju par «čekas maisu» atklāšanu.
Patlaban, lai sāktu pētniecības darbu, komisija gaida noteikumu par funkciju deleģēšanu skatīšanu Ministru kabinetā. Tur projektu, iespējams, varētu skatīt 21.jūlijā.
Pēc noteikumu pieņemšanas komisija plāno vērsties pie Latvijā esošajām reliģiskajām konfesijām, lūdzot tām oficiālu atļauju pētīt arī baznīcās esošos dokumentus, kas saistīti ar VDK. Līdz šim notikusi saruna ar Latvijas Romas katoļu baznīcas arhibīskapu Zbigņevu Stankeviču, kurš esot devis konceptuālu atbalstu. Tagad komisijai Romas katoļu baznīcā jāvēršas ar oficiālu lūgumu.
Tāpat komisija apsver iespēju vērsties arī pie jaunievēlētā Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa, lai pārrunātu komisijas nākotni.
Kā ziņots, Valsts prezidents Raimonds Vējonis lūdzis premjerministri Laimdotu Straujumu (V) «paņemt stingrā kontrolē» jautājumu par VDK dokumentu izpētes komisiju.
Saeima 11.jūnija sēdē no darba kārtības izslēdza jautājumu par minētā likumprojekta skatīšanu otrajā lasījumā. Likumprojekta mērķis bija nodrošināt bijušās VDK dokumentu zinātnisko izpēti, kas ļautu Latvijas Universitātei nodot VDK dokumentu izpētes komisijas darba un ar to saistītās pētniecības administrēšanu.
Izglītības un zinātnes ministrijai plānots nodot komisijas darbam paredzētos līdzekļus, tiesa, nevis 250 000 eiro, bet gan 244 727 eiro, jo kopš janvāra komisijas administratīvo funkciju nodrošināšanai izlietoti 5273 eiro.
Straujuma jau iepriekš publiski savā un valdības vārdā atvainojās komisijas vadībai un pārējiem ekspertiem par kavēšanos ar komisijas izveidi. Viņa uzsvēra, ka tagad galvenais ir darbs pie dokumentu izpētes, lai savulaik cietušie cilvēki būtu gandarīti par darbu, kas paveikts.