/nginx/o/2018/07/04/8044920t1h72f8.jpg)
Kamēr pasaulē ir kaut viens princis, tu vari kļūt par princesi! Iemeslu, kāpēc mēs tik pārmērīgi interesējamies par Lielbritānijas karalisko ģimeni, lakoniski skaidro psihoterapeite, pārmaiņu trenere Dace Rolava. Sabiedrība kāri tver ikvienu vēsti, kas saistīta ar britu karalisko saimi, – vai tā būtu ziņa par to, ka Kembridžas hercogiene Keita laidusi pasaulē karalisko bērnu, vai sēru vēsts, ka nobeigusies karalienes Elizabetes II sunene.
Britu karaļnama spožums un tradīcijas vilina. Sociālajos tīklos un medijos tiek apspriestas hercogienes tumši zaļā tērpa nokrāsas, pieņemšanās svarā par vienu kilogramu, mazuļu garderobe, kroņprinču smaida nianses. Turpretim Beļģijas, Zviedrijas vai Norvēģijas karaliskajām ģimenēm, kurām piemīt brīvs, demokrātisks stils, cilvēki seko līdzi mazāk.
Vai aizraušanās ar britu aristokrātu gaitām saistīta ar to, ka latviešiem pietrūkst karaliska spožuma, jo starp latviešiem nekad nav bijis titulētu personu - ne grāfu, ne hercogu?
Vai varbūt tas ir pieaugušos cilvēkos saglabājies mazas meitenītes sapnis par karali, princi, karieti un zelta kurpīti?
«Lielbritānija asociējas ar karaļnamu, kura lielais galms ir valsts vizītkarte. Vēsturiski angļu karaļnams vienmēr noteicis karalisko etiķeti. Tas ar savu vēso britu kultūru kļuvis par simbolu,» karaļnama pievilcību mūsu acīs skaidro Rolava. Turklāt angļi savu karaļnamu vienmēr popularizējuši.
«Piecdesmit gadus mēs neko par to nezinājām.
Informācijas druskas uzlasījām no poļu žurnāliem, kur parādījās šis tas par karaliskajām ģimenēm.
Kad pacēlās dzelzs priekškars, mēs uzzinājām, ka visur pasaulē ir karaļnami, kas dzīvo savu dzīvi,» interesi par karaļiem un karalienēm postpadomju telpā skaidro psihoterapeite. Pēc viņas domām, mēs notikumiem karaļnamā sekojam līdzi gluži kā seriālam: kādu pasākumu apmeklējusi karaliene māte, kādu vārdu liks karaliskajam bēbītim, kā aug aristokrātiskie bērņuki, kā izskatās kroņprinču mīļotās.
Tā ir latiņa, kurai gribas tuvoties, kaut kas sens, tradicionāls, simbolisks. «Mēs sekojam līdzi princešu tērpiem, gribam zināt, vai prinča Harija un Meganas Mārklas kāzās būs kariete un zirgu pajūgi, kāda kleita būs Meganai,» stāsta Rolava.
Pēc viņas domām, vairums no tiem, kas aizrautīgi seko līdzi karaliskajai dzīvei, ir sievietes. Rolava uzskata, ka interese nav atkarīga no vecuma un sociālās piederības. «Jo vairāk bērnībā viņa lasīja pasakas un asociēja sevi ar mazo princesīti, jo vairāk viņu piesaista skaistas kleitas, kronis, karietes.» Princeses tēls ir iedarbīgs un klātesošs, ienācis mūsos no grāmatām un kino.
Dace Rolava atceras, ka
arī viņa pusaudzes gados aizrāvusies ar princešu tematiku. Vēlāk uzzinājusi, ka karaļnams eksistē īstenībā, nevis tikai pasakās, viņa bijusi šokā.
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)