Ja gribas iekosties pašaudzētā, gardā tomātā, slinkošana jāmet pie malas (1)

Šī dārzniecība zināma kā Latvijā lielākā tomātu šķirnes sēklu ieguvēja. Neslinko kolekcijā ir aptuveni 300 šķirņu, pārdošanā aptuveni 250. Sēklas piedāvāja iegādāties arī limbažniekiem. Ja kāds prasīja pēc individuālas konsultācijas, ieguva arī to. Lekcijā E. Bražūne dalījās savā pieredzē, kā nelielā siltumnīcā izaudzēt labu un veselīgu tomātu ražu.

Kā piebarot, sargāt no slimībām un uzlabot augsni

Interesanti bija dzirdēt, ka Neslinko jau 15 gadu audzē tomātus, nemainot augsni, to ielabo ar kūtsmēsliem un atveseļo ar zaļmēslojumu. Šim nolūkam augusta vidū zem tomātiem iesēj rudzus, pārber tos nelielā slānī ar kompostu un oktobra beigās, kad raža novākta, zaļmēslojumu ierok zemē kopā ar iepriekš pārkaisītiem dolomītmiltiem. Pēc gada to pašu var darīt ar sinepju vai rapša sēklām, un ik rudeni šī procedūra jāatkārto. Līdz Jāņiem vismaz reizi siltumnīcas augsnes virskārta būtu pārkaisāma ar kompostu vai stādi aplaistāmi ar 10 dienas mucā noraudzētu nātru vircu attiecībās 1:10. Rudenī nogrieztās tomātu lapas, bojātos augļus vai stumbrus nevajag iestrādāt kompostā, ko paredzēts lietot tomātu audzēšanai.

Pret sēnīšu slimībām noder varu saturošs Bordo šķidrums, tikai pēc tā lietošanas augļi jāmazgā. Nerūsējošā traukā 50 g dzēstā kaļķa izšķīdina 50 l ūdens, pievieno 1 kg vara sulfātu. Svarīgi, lai, nepārtraukti maisot kaļķa pieniņu, tajā lietu vara sulfātu nevis otrādi. Nākamās 2 reizes laistīšanu veic ar vājāku - 0,5% šķīdumu. Bioloģiskās produkcijas audzētājiem E. Bražūne ieteica šādu recepti: 20 g sīpolu mizu aplej ar 1 l ūdens, pēc nedēļas to atšķaida ar 10 l ūdens un pievakarē izsmidzina uz augu lapām. Pēc tam no tām pašām lietotajām mizām novilkumu gatavo vēl 2 reizes.

Pirms izstādīšanas lecektīs dārzniece ieteica augu sakni pāris stundu padzirdināt ūdenī, bet, kad tie jau ieguldīti zemē, ūdeni neliet uz stumbra un faktiski laistīt maz (lejkanna uz 8 - 10 stādiem). - Tomāts grib elpot ar saknēm, tāpēc zemei vajag būt irdenai, augsnei mēreni mitrai un stādus nevajag likt zemē tūdaļ pēc tās laistīšanas, - norādīja lektore. Tā kā augs barojas no saņemtā ūdens, vasaras karstajā laikā dārzniece ieteica laistīt 2 reizes nedēļā, lai katrs stāds saņemtu vidēji 15 l ūdens, bet lietus laikā retāk. Ar kūtsmēsliem un vircu labas ražas ieguvei nepietiek. Augļa galotņu puve ir signāls, ka tomātiem trūkst kalcija. Tāpēc ziedēšanas laikā 2 - 3 reizes augi jāpiebaro ar kalcija nitrātu (1 ēd.k. uz 10 l ūdens) vai arī Dobelē ražoto pilnmēslojumu Vito. Arī tad, ja puves nav, piebarošana ar kalcija nitrātu nāks tikai par labu. Ieteica arī reizi vai divas laistīt ar mikroelementiem NKP (1 ēd.k. uz 10 l), jo šis sastāvs nepieciešams augu audu stiprināšanai.

Jālauž pazares, jāgriež lapas, jāvēdina siltumnīca

Garo šķirņu tomātiem mazajās siltumnīcās E. Bražūne mudināja ierobežot augšanu, augu veidot uz viena vai diviem dzinumiem. Ja izvēlas atstāt divus stumbrus, šim nolūkam neizlauž dzinumu zem pirmā ķekara. Jārēķinās, ka ar 2 dzinumiem augšana norit lēnāk, tomēr augļu daudzums no tā nemainās. Kvalitatīvāki ir pirmie augļi pie zemākā dzinuma. Lielo, vēdekļveidīgo šķirņu (Leģenda, Lāsteka) stumbrus, kam ienākas aptuveni 30 ķekaru, gan ieteica veidot tikai no viena - galvenā dzinuma. Ja siltumnīcā audzē dažāda garuma tomātu šķirnes, dārzniece rekomendēja ievērot secību, lai garie neaizsedz sauli zemākajiem. Pievērsa uzmanību arī tam, ka vienā reizē ar asu, spirtā notīrītu nazi (lai rētojums ir vienmērīgāks) nevajadzētu izgriezt vairāk par 3 lapām, lai augs spēj sadziedēt rētas un tajās neiekļūst infekcija. Tad pēc 2 - 3 dienām lapas var griezt atkal. Ja krūms ir blīvi aplapots, retinot lapas, jāizgriež vidējās, lai augam piekļūtu saule, tāpat augstākās. Ja gadās, ka pirmais ķekars izaudzis un ilgi negatavojas, jāizņem apakšējās lapas un arī kāda virs tām. Augusta sākumā līdz ziedošajam ķekaram, kuram jau aizmetušies pirmie auglīši, jāapgriež garo tomātu galotnes, nav jēgas atstāt tos, kam tikai aizmetušies ziedi, jo augļi nepagūs ienākties.

Jautāta par augļu plaisāšanu, E. Bražūne norādīja - plīsumi rodas no kālija trūkuma. To kompensēs kālija pilnmēslojuma lietošana. Mizas plaisāšanu veicina arī neregulāra laistīšana un nepietiekama vēdināšana, tāpēc svarīgi augus pieradināt pie klimata maiņām. Vasarā siltumnīcu ieteicams diennakti turēt vaļā, tiklīdz temperatūra ir augstāka par +8° C, un arī rudenī tā uz nakti jāver ciet tikai tad, kad temperatūra noslīd zemāk par šo robežu.