Zinātnieki jaunā pētījumā izvirzījuši apgalvojumu, ka reliģiski cilvēki nav tik gudri kā ateisti, jo vairāk paļaujas uz savu intuīciju, nevis faktiem.
Pētnieki apstiprinājuši, ka ateisti ir gudrāki par reliģioziem cilvēkiem
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā «Frontiers in Psychology», rakstīts, ka cilvēka ticības pamatā bieži vien ir intelekta trūkums. To zinātnieki secināja, veikuši 63 tūkstošu pētījuma dalībnieku tiešsaistes aptauju.
Visiem dalībniekiem bija jāatbild uz jautājumu, vai viņi ir ateisti, agnostiķi vai pieder kādai reliģijai, un jāaizpilda 30 minūšu ilga aptauja un dažādi uzdevumi. Atklājās, ka reliģiozitāte ir atkarīga no cilvēka vecuma, izglītības līmeņa un dzīvesvietas.
Agnostiķi izrādījās gudrāki nekā ticīgie, savukārt ateisti izrādījās gudrāki par abiem iepriekšminētajiem.
«Pētījums pierādīja hipotēzi, ka reliģiozitāte ir tieši saistīta ar cilvēka inteliģences līmeni, proti, tieksme problēmas risināt ar intuīcijas, nevis loģiskas un uz faktiem balstītas spriešanas palīdzību ir raksturīga tieši reliģioziem cilvēkiem,» rakstīja pētījuma autors Ričards Davs (Richard Daws).
Kādā citā pētījumā iepriekš tika atklāts, ka katrs ceturtais neticīgais grūtās situācijās mēdz lūgties, kaut arī uzskata sevi par ateistu. Tas liecina, ka personīgā krīze ir viens no lielākajiem iemesliem, kāpēc agnostiķi un ateisti pievēršas lūgšanām.