Pagaidām nav apmierināto ar Eiropas Komisijas (EK) piedāvājumu Eiropas Savienības (ES) nākamajam daudzgadu budžetam, tomēr sarunas par budžetu ir tikai sākušās, šodien žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).
Kučinskis: pagaidām nav apmierināto ar EK piedāvājumu ES budžetam
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Lai ietaupītu līdzekļus, Eiropas EK ierosinājusi par aptuveni 5% samazināt kopējai lauksaimniecības politikai (KLP) un kohēzijas politikai atvēlēto finansējumu, norādīts EK trešdien publicētajos priekšlikumos ES budžetam pēc 2020.gada.
EK pārstāvniecībā Latvijā iepriekš stāstīja, ka EK ir kritiski izvērtējusi, kur iespējams ietaupīt vai darboties efektīvāk, tādēļ lēmusi par aptuveni 5% samazināt KLP un kohēzijas politikai atvēlēto finansējumu. Lai panāktu, ka šīs rīcībpolitikas dod augļus arī ar mazākiem līdzekļiem un pat kalpo jaunām prioritātēm, politikas jomas tiks modernizētas. Piemēram, kohēzijas politikai būs aizvien lielāka loma strukturālajā reformā un migrantu ilgtermiņa integrācijā, skaidro EK. Šo izmaiņu iespaidā budžets iegūs jaunu līdzsvaru, un pastiprināta uzmanība tiks veltīta jomām, kurās ES spēj palīdzēt visvairāk.
Kučinskis norādīja, ka pagaidām ir pāragri spriests par EK priekšlikumiem, jo sarunas tikai tagad sāksies. Tomēr kohēzijas politikai atvēlēto līdzekļu samazinājums liks Latvijai aktīvāk iestāties, piemēram, par dzelzceļa projekta «Rail Baltica» īstenošanu.
«Latvijas pozīcija turpmākajās sarunās būs par nepieciešamību turpināt «Rail Baltica» projektu nospraustajos termiņos. Šis būs, iespējams, lielākais sarunu temats. Jā ir taisnība, ka EK piedāvājumā kohēzijas finansējumu plānots diezgan samazināt. Un es nevarētu apgalvot, ka mūs tas apmierina,» teica premjers.
Tāpat premjers pauda pārliecību, ka Latvija nav to valstu sarakstā, kurām plānots samazināt pieejamos ES fondus, jo tās neievēro ES dalībvalstu vienošanos, piemēram, par «bēgļu kvotām».
«EK paziņojumā vairāk deva mājienu, ka runa ir par Ungāriju un Poliju. Savukārt Latvija ir pildījusi uzņemtās saistības. Nav noslēpums, ka bēgļi pamet Latviju, tāpēc arī EK meklē jaunus risinājumus, vairāk līdzekļu novirzot Āfrikas valstīm. Katrā ziņā jautājums par jaunām «bēgļu kvotām» nav dienaskārtībā,» teica Kučinskis.