«ABLV Bank» pirmdien ir iesniegusi Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) pašlikvidācijas plāna projektu, kas paredz apmierināt visas prasības, pavēstīja «ABLV Bank» sabiedrisko attiecību speciālists Jānis Bunte.
«ABLV Bank» iesniegusi FKTK pašlikvidācijas plāna projektu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Likvidācijas pasākumu mērķis ir apmierināt visas klientu un kreditoru saistības pilnā - 100% apmērā,» pauda Bunte.
Plānots, ka aktīvu kvalitātes novērtējuma, izmaksu kārtības izstrādē un tām sekojošām pārbaudēm procesa laikā tiks piesaistīts arī vismaz viens neatkarīgs starptautiskais auditors.
Pašlikvidācijas plāna pasākumi paredz, ka likvidatoru komandas komitejas darbu uzraudzīs īpaši izveidota akcionāru pilnsapulces konsultatīvā komiteja. Tāpat visa informācija par likvidatoru pieņemtajiem lēmumiem regulāri tiks sniegta FKTK, kas turpinās bankas darbības uzraudzību.
Pašlikvidācijas plāns paredz vispirms nodrošināt ar noguldītāju garantiju fondu saistītās izmaksas, bet nākamā būtiskā saistību daļa ir fizisko personu un mazo un vidējo uzņēmumu noguldījumi.
Atbilstoši pašlikvidācijas plānam kreditoru saistības tiks segtas, veicot izmaksu vienu reizi ceturksnī, izmaksājot dotajā posmā pieejamos brīvos naudas līdzekļus, kas nav nepieciešami likvidācijas procesa turpināšanai. Plāna projekts paredz, ka pirmās izmaksas kreditoru prasījumu segšanai sāksies 2018.gada ceturtajā ceturksnī.
Pēc kreditoru pieteikšanās perioda beigām likvidatori sagatavos kreditoru sarakstu, nosakot norēķināšanās kārtību ar kreditoriem atbilstoši Kredītiestāžu likuma 191.-195.pantā noteiktajām prasībām, balstoties uz dokumentiem, kurus būs iesnieguši klienti. Saistības ar akcionāriem tiks segtas pēdējā izmaksu kārtā.
Iesnieguma projektu sagatavoja bankas akcionāru sapulces ievēlētie likvidatori. Likvidatoru komandā šobrīd strādā zvērināts advokāts un maksātnespējas administrators Elvijs Vēbers, nekustamā īpašuma un finanšu eksperts Andris Kovaļčuks, kā arī korporatīvo finanšu eksperts Arvīds Kostomārovs. Iesnieguma projektam pievienota informācija arī par ceturto likvidatora kandidātu, kuru vēl jāapstiprina akcionāru sapulcei.
FKTK Komunikācijas daļas vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste Agnese Līcīte aģentūrai LETA apstiprināja, ka pirmdien ir saņēmusi «ABLV Bank» iesnieguma projektu par pašlikvidāciju.
Ja nebūs nepieciešams pieprasīt papildu dokumentus, FKTK ne ilgāk kā 30 dienu laikā, proti, līdz šā gada 4.aprīlim izskatīs saņemto informāciju, tostarp pēdējo kredītiestādes pārskatu, kas atspoguļo bankas finanšu stāvokli un izvērtēs bankas spēju noteiktajā termiņā un pilnā apmērā izpildīt tās saistības pret kreditoriem.
Ja FKTK ieskatā bankas projekts par pašlikvidāciju būs akceptējams, FKTK iesniegs lēmuma projektu Eiropas Centrālajai bankai (ECB) par kredītiestādei izsniegtās licences anulēšanu. Pēc tam, kad ECB pieņems lēmumu par bankas licences anulēšanu, «ABLV Bank» varēs sākt pašlikvidācijas procesu, klāstīja Līcīte.
Jau vēstīts, ka banka «Citadele» sestdien, 3.martā, «ABLV Bank» klientiem sāka izmaksāt garantētās atlīdzības.
Tāpat ziņots, ka, maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā ECB lēmumu par likvidācijas procesa sākšanu, «ABLV Bank» akcionāri ārkārtas sapulcē 26.februārī nolēma sākt bankas pašlikvidāciju. «ABLV Bank» pauda uzskatu, ka šādā veidā vislabāk spēs nodrošināt bankas aktīvu aizsardzību, lai norēķinātos ar visiem klientiem.
«ABLV Bank» problēmas radās pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija («FinCEN») februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas «ABLV Bank» par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. «FinCEN» publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka «ABLV Bank» vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.
ASV finanšu ministra vietniece terorisma un finanšu izlūkošanas jautājumos Sigala Mandelkere iepriekš atzīmēja, ka «ABLV Bank» ir padarījusi naudas atmazgāšanu par bankas uzņēmējdarbības pamatu. «Turklāt «ABLV Bank» ir veikusi pārskaitījumus korumpētām, politiski ietekmīgām personām un novirzījusi miljardiem dolāru publiskā korupcijā un aktīvu izvešanā ar fasādes kompānijas kontiem,» viņa sacīja.
Pēc aktīvu apmēra «ABLV Bank» 2017.gada septembra beigās bija trešā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem - Oļegam Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei - uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas akciju.