Banku uzrauga – Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) - darbības auditu varētu veikt Pasaules Bankas eksperti, ziņo LTV raidījums «De facto». Taču var noprast, ka audits vērtēs nevis konkrētus komisijas lēmumus, bet tās darbu kopumā.
FKTK auditu varētu veikt Pasaules bankas eksperti; tas maksātu vairākus simtus tūkstošu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Sākotnēji izskanēja, ka ar auditu varētu nodarboties Saeimas budžeta komisija un pieaicināti eksperti. Taču tagad nolemts uzticēt to kādai neatkarīgai iestādei.
«Šobrīd Finanšu ministrija kopā ar FKTK un Kontroles dienestu gatavo darba uzdevumu, mēs meklējam palīgus,» raidījumam komentē finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS). FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš sarunā ar «De facto» atklāj, ka viņš šādai pārbaudei piekristu, ja to Eiropas Centrālās Bankas uzraudzības sistēmas ietvaros varētu veikt Pasaules Bankas eksperti.
Iepriekš izskanējis, ka audits palīdzētu noskaidrot, kāpēc FKTK pērn pieņēma lēmumu nesodīt «ABLV Banku» par iespējamo sankciju pret Ziemeļkoreju pārkāpšanu.
Taču informācija par to ir slepena. Piemēram, FKTK padomes balsojuma sadalījums, dati, kas komisijā pienāk no bankām.
FKTK vadītājs uzstāj – pat ja revīziju atbrauks veikt Pasaules Bankas eksperti, arī viņiem nebūs piekļuves pie šiem datiem. «Tas neko nemaina, jo pie šāda veida informācijas var piekļūt īpašos gadījumos un ļoti īpašas iestādes,» raidījumam komentēja Pēters Putniņš.
Taču var noprast, ka audits vērtēs nevis konkrētus komisijas lēmumus, bet tās darbu kopumā. Otra iestāde, ko Finanšu ministrija piedāvā revidēt, ir Ģenerālprokuratūras struktūrā esošais Kontroles dienests, kas nodarbojas ar naudas atmazgāšanas novēršanu.
Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Edgars Putra (ZZS) sarunā ar Latvijas Televīziju minēja, ka audits varētu izmaksāt tikpat daudz, cik citi Pasaules Bakas pētījumi. Piemēram, Pasaules Bankas pētījums par bezdarbu Latvijā valstij izmaksājis teju 300 000 eiro.