«ABLV Bank»: darījām visu, kas bija mūsu spēkos

«Zinot, kas Latvijā ir noticis ar uzņēmumiem, kuros sāk darboties maksātnespējas administratori, tika pieņemts lēmums pašlikvidēties. Tas bija smagākais lēmums manā dzīvē, kas izdzēsa darbu, kas paveikts 25 gadu laikā,» saka «ABLV Bank» valdes priekšsēdētājs Ernests Bernis.

Vienlaikus tā esot bijusi viena pareizā izvēle, teica Bernis. «Mēs darījām visu, kas bija mūsu spēkos. Pa šo saņemti arī simtiem ziņu no klientiem, darbiniekiem ar paustu atbalstu,» viņš turpināja.

Viņš uzsvēra, ka ļoti daudz pēdējās dienās arī domājis par to, kā banka, kas saņēmusi tik nopietnus pārmetumus, varējusi izaugt par tik ietekmīgu banku. Bernis arī norādīja, ka lēmums par noguldījumu nepieejamību norāda uz politisko ietekmi, jo nepieciešamie līdzekļi tika savākti, lai tā varētu turpināt darbu.

Runājot par bankas likvidēšanas procesu, pirmkārt tikšot strādāts, lai parūpētos par klientu interesēm, pauda bankas vadība. Bernis žurnālistiem pastāstīja, ka «ABLV Bank» potenciālajiem likvidatoriem uzdots atspēkot visus ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas («FinCEN») izteiktos pārmetumus.

Vienlaikus bankas valdes priekšsēdētāja vietnieks Vadims Reinfelds informēja, ka likvidatora amata kandidāts ir zvērināts advokāts Elvijs Vēbers, taču likvidatora grupā strādās arī «ABLV Bank» grupas uzņēmuma ieguldījumiem komercīpašumos «New Hanza Capital» valdes priekšsēdētājs Andris Kovaļčuks un korporatīvo finanšu eksperts Arvīds Kostomārovs.

«Piecu dienu laikā likvidatoriem Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK) būs jāiesniedz likvidācijas plāns. Trīsdesmit dienu laikā FKTK šis plāns ir jāizvērtē un jāakceptē. Pēc plāna akceptēšanas likvidatoru grupa sāks savu darbu. Līdz tam brīdim bankas darbību turpinās vadīt bankas valde,» klāstīja Reinfelds, piebilstot, ka šobrīd ir sākta likvidācijas plāna izstrāde.

Savukārt bankas līdzīpašnieks un padomes priekšsēdētājs Oļegs Fiļs informēja, ka personīgi uzraudzīs likvidatoru darbu: «Es apsolu, ka arī turpmāk ar vislielāko rūpību uzraudzīšu visu, kas attiecas uz likvidatora darbu, lai mēs godpilni un ar cieņu norēķinātos ar visiem klientiem, kreditoriem un bankas darbiniekiem.»

Jau vēstīts, ka, maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumu par likvidācijas procesa sākšanu, «ABLV Bank» akcionāri ārkārtas sapulcē pirmdien, 26.februārī, nolēma sākt bankas pašlikvidāciju.

«ABLV Bank» pauda uzskatu, ka šādā veidā vislabāk spēs nodrošināt bankas aktīvu aizsardzību, lai norēķinātos ar visiem klientiem.

«Ņemot vērā līdz šim Latvijā notikušos maksātnespēju un likvidācijas procesus, uzskatām, ka tas ir pareizākais lēmums, kādu bija iespējams pieņemt pēc ECB paziņojuma par likvidācijas procesa sākšanu. Bankas finanšu stāvoklis ir teicams, tāpēc mums jārūpējas par katru klientu un viņa tiesību aizsargāšanu,» uzsvēra «ABLV Bank» valdes priekšsēdētājs Ernests Bernis, piebilstot, ka šāds lēmums bija ļoti smags, bet šajos apstākļos visatbilstošākais.

Kredītiestāžu likums nosaka, ka kredītiestādes pašlikvidāciju veic akcionāru sapulces ievēlēts likvidators.

Tāpat ziņots, ka piektdien, 23.februārī, ECB nolēma neglābt banku un sākt likvidācijas procesu, kas jāīsteno atbilstoši Latvijas normatīvajiem aktiem.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), izpildot ECB instrukciju, kopš 19.februāra uz laiku ir noteikusi «ABLV Bank» maksājumu ierobežojumus, liedzot veikt debeta operācijas klientu kontos jebkurā valūtā. Savukārt naktī uz sestdienu, 24.februāri, FKTK nolēma, ka «ABLV Bank» ir iestājusies noguldījumu nepieejamība.

Garantēto atlīdzību izmaksai Latvijas «ABLV Bank» klientiem pēc pašreizējiem aprēķiniem ir nepieciešami apmēram 470 miljoni eiro, kurus «ABLV Bank» varot nodrošināt.

Vienlaikus «ABLV Bank» paudusi uzskatu, ka tā izpildīja visas regulatora prasības, lai atjaunotu darbību. Četru darba dienu laikā banka likviditātes stiprināšanai akumulējusi vairāk nekā 1,36 miljardus eiro, nodrošinot 86% no visiem pieprasījuma depozītiem.

«ABLV Bank» problēmas radās pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija («FinCEN») februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas «ABLV Bank» par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. «FinCEN» publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka «ABLV Bank» vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.

ASV finanšu ministra vietniece terorisma un finanšu izlūkošanas jautājumos Sigala Mandelkere iepriekš atzīmēja, ka «ABLV Bank» ir padarījusi naudas atmazgāšanu par bankas uzņēmējdarbības pamatu. «Turklāt «ABLV Bank» ir veikusi pārskaitījumus korumpētām, politiski ietekmīgām personām un novirzījusi miljardiem dolāru publiskā korupcijā un aktīvu izvešanā ar fasādes kompānijas kontiem,» viņa sacīja.

Pēc aktīvu apmēra «ABLV Bank» 2017.gada septembra beigās bija trešā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem - Oļegam Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei - uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas akciju.