Latvijas Banka: Pagaidām nav pamata mainīt šā gada IKP prognozi

^{Pievienota 9.-12. rindkopa}

Viņš norādīja, ka «ABLV Bank» ir zema loma iekšzemes kredītportfelī un noguldījumos, kā arī garantēto depozītu izmaksas paredzamas ātras, jo bankai ir pietiekami daudz līdzekļu šo depozītu izmaksai. Tādēļ nav paredzami nozīmīgi pārrāvumi naudas plūsmā tautsaimniecībā. «Protams, pašas bankas radītā pievienotā vērtība un ap to cieši saistīto projektu nākotne kļuvusi neskaidra, bet kopumā tie tomēr neveido nozīmīgu apmēru tautsaimniecībā,» sacīja Rutkaste.

Tāpat Latvijas Bankā atzīmēja, ka šobrīd redzējums par nākotni nav būtiski mainījies, un IKP prognozes aktualizētais novērtējums sakrīt ar decembrī publicētajām prognozēm - 4,1% pieaugums, pēc neizlīdzinātiem datiem.

«Latvijas ārējā pieprasījuma kāpums tiek prognozēts noturīgs, turpinot labvēlīgi ietekmēt eksportu. Patēriņu turpinās veicināt stabils atalgojuma pieaugums. Neskatoties uz to, ka parādījusies lielāka neskaidrība finanšu sektora problēmu iespaidā, kas ir risks uz finanšu nozares darbību, vienlaikus netiek prognozēta būtiska ietekme uz 2018.gada investīciju novērtējumu. Daudzi apjomīgi projekti ir iesākti un to īstenošanas lēmumu pamatā ir bijuši uzņēmēju tālākās attīstības plāni, ņemot vērā tirgus lielumu un patēriņa paradumus. Vairāki projekti saistīti ar Latvijas simtgades pasākumu norisi. Tādējādi redzējums par nākotni nav būtiski mainījies, un IKP prognozes aktualizētais novērtējums ir 4,1% pieaugums,» pauda Latvijas Bankā.

Savukārt «Swedbank» galvenais ekonomists Latvijā Mārtiņš Kazāks aģentūrai LETA sacīja, lai arī līdz šim finanšu tirgos tiešas un ciparos redzamas ietekmes pagājušās nedēļas reputācijas riska dēļ nav, proti, Latvijas valsts vērtspapīru ienesīgums nav pēkšņi kļuvis krietni augstāks nekā, piemēram, Lietuvā, kā arī reitingu aģentūra «S&P Global» pagājušajā nedēļā saglabāja Latvijas līdzšinējo reitingu, turklāt ar pozitīvu nākotnes prognozi, nevajadzētu cerēt, ka nav nekādu risku un šie incidenti Latvijai būs kā pīlei ūdens.

«Nekas vēl nav beidzies - neviena no tiesvedībām vēl nav beigusies, komunikācija vēl var gan uzlaboties, gan var pieļaut kļūdas. Reputācijas risks var gan pieaugt, gan mazināties - tas ir atkarīgs no tā, cik saprotami šis konflikts tiks vadīts un kāds būs rezultāts. Reputācija ir ļoti svarīga un tai var būt izšķiroša nozīme, investoriem pieņemot lēmumu, kurā valstī investēt. Tajā pašā laikā nevajag arī šo gadījumu uztvert kā pasaules galu - līdzīgas problēmas ir redzētas arī citur. Par reputāciju lielā mērā spriedīs, no tā, kā Latvija sakārtos esošās problēmas, vai situācija uzlabosies un vai vide Latvijā kļūs kvalitatīvāka,» pauda Kazāks.

Viņš arī norādīja, ka nerezidentu sektors Latvijā ir diezgan nodalīts no rezidentu banku sektora un no «ABLV Bank» problēmām lielas ietekmes uz Latvijas IKP izaugsmi nebūs. «Samazināsies finanšu pakalpojumu eksports, cietīs atsevišķi būvniecības segmenti, atlaižot darbiniekus mazliet pieaugs bezdarbs, bet kopumā bez lielas ietekmes uz ekonomikas izaugsmi. Par dažām procentpunktu desmitdaļām IKP izaugsmes prognozi varbūt var pavilkt uz leju, bet pašlaik tas būtu tikai parastas IKP prognozes kļūdas ietvaros. Ietekme būs lielāka, ja līdzīgas problēmas skars arī citas nerezidentu bankas. Tomēr pasaules ekonomika aug, tas velk līdzi arī Latvijas ekonomiku un kritumu nerezidentu banku sektorā nosedz kāpums citos segmentos. Latvijas ekonomika turpina augt strauji un lielākie negatīvie riski saistās nevis ar nerezidentu bankām, bet ar straujas sabremzēšanās risku pasaules ekonomikā,» teica Kazāks.

Arī «SEB bankas» makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA minēja - tas, ka šogad negatīvas tendences finanšu sektorā, kas fokusējas uz nerezidentu apkalpošanu, turpināsies, tika sagaidīts jau iepriekš. «Lai arī notikumi ir izvērtušies nopietnāki, nekā prognozēts, pagaidām pārskatīt prognozes nav pamata. Protams, sarežģījumi ir nozīmīgi, tomēr to ietekme uz kopējo ekonomikas izaugsmes tempu pagaidām nav kritiski. Ārējie un iekšzemes nosacījumi izaugsmei joprojām ir labvēlīgi, lai sasniegtu noteiktās izaugsmes prognozes. Vēl pastāv nenoteiktība, kas saistās ar pārējiem šī sektora dalībnieku un pārējo iesaistīto pušu - Eiropas Centrālās bankas (ECB), ASV turpmāko rīcību,» viņš sacīja.

Gašpuitis uzsvēra, ka aktuālākais jautājums ir par to, cik prasmīgi valdība, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) šo krīzi risinās un novadīs, jo īpaši, kā tā tiks komunicēta sabiedrībai un starptautiski. «Prasmīgi īstenojot un pareizi pasniedzot, var izvairīties no zaudējumiem, vai pat panākt ieguvumus reputācijai,» viņš teica.

«Luminor» ekonomists Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA atzina - kaut kāda ietekme uz ekonomiku noteikti būs. «Ļoti orientējoši, šogad IKP pieaugums šo notikumu dēļ varētu būt par kādu pusprocentu mazāks. Taču vairākums šobrīd spēkā esošo dažādu institūciju - Latvijas Bankas, Finanšu ministrijas, komercbanku - prognozes ir drīzāk konservatīvas. Gan Latvijas Banka, gan Finanšu ministrija šobrīd runā par IKP pieaugumu par apmēram 4% šogad,» viņš sacīja, atzīmējot, ka savukārt «Luminor» šobrīd prognozē IKP pieaugumu šogad par apmēram 4,5%, bet neseno notikumu dēļ prognoze tiks pārskatīta.

Strautiņš uzsvēra, ka notikumi ar «ABLV Bank» neietekmēs attīstības tempu rūpniecībā, lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, tūrismā, biznesa ārpakalpojumu sektorā un transportā, kas ir galvenās eksporta nozares, kā arī šie notikumi neskars finanšu pakalpojumu sniegšanu Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmumiem.

«Finanšu pakalpojumu eksports nav starp galvenajiem eksporta ieņēmumu posteņiem, bet tā ietekme nav nenozīmīga. Precīza informācija par pagājušo gadu vēl nav zināma, bet tas veidoja apmēram 2,5% no kopējā preču un pakalpojumu eksporta,» viņš teica, vienlaikus atzīmējot, ka neviens nevar precīzi pateikt, kāda būs esošo notikumu ietekme uz finanšu pakalpojumu eksportu šogad, bet pērn deviņos mēnešos kritums bija par 13%. Pēc Strautiņa prognozētā, šogad kritums turpināsies un, visticamāk, ietekme būs mērāma desmitos procentu.

Tāpat Strautiņš atzina, ka šiem notikumiem var būt kaut kāda ietekme uz mājsaimniecību patēriņu, bet neliela. «Ar interesi gaidu patērētāju noskaņojuma datus par martu, kurus publicēs nākamā mēneša beigās. Šķiet, ka iedzīvotāju vairākums ļoti labi apzinās, ka viņus šie notikumi neskars. Tiešo ietekmi uz darba ņēmēju ieņēmumiem daļēji amortizēs sociālais budžets. Valsts budžets šogad kopumā ir veidots ar lielu rezervi, tas noteikti nebūs jāpārskata. Jau četrus gadus bezdarbs Rīgā ir 5% vai mazāk, ko Latvijas apstākļos faktiski var uzskatīt par pilnu nodarbinātību. Citu nozaru uzņēmumiem tā būs iespēja aizpildīt neaizņemtās darbavietas, ietekme uz bezdarba līmeni Rīgā būs neliela un īslaicīga,» viņš sacīja.

Jau ziņots, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), izpildot Eiropas Centrālās bankas (ECB) instrukciju, kopš 19.februāra uz laiku ir noteikusi «ABLV Bank» maksājumu ierobežojumus, liedzot veikt debeta operācijas klientu kontos jebkurā valūtā. Savukārt uz sestdienu, 24.februāri, FKTK nolēma, ka «ABLV Bank» ir iestājusies noguldījumu nepieejamība.

Garantēto atlīdzību izmaksai Latvijas «ABLV Bank» klientiem pēc pašreizējiem aprēķiniem, ir nepieciešami apmēram 470 miljoni eiro, kurus «ABLV Bank» varot nodrošināt.

Vienlaikus «ABLV Bank» paudusi uzskatu, ka tā izpildīja visas regulatora prasības, lai atjaunotu darbību. Četru darba dienu laikā banka likviditātes stiprināšanai akumulējusi vairāk nekā 1,36 miljardus eiro, nodrošinot 86% no visiem pieprasījuma depozītiem.

«ABLV Bank» problēmas radās pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija («FinCEN») februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas «ABLV Bank» par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. «FinCEN» publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka «ABLV Bank» vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.

ASV finanšu ministra vietniece terorisma un finanšu izlūkošanas jautājumos Sigala Mandelkere iepriekš atzīmēja, ka «ABLV Bank» ir padarījusi naudas atmazgāšanu par bankas uzņēmējdarbības pamatu. «Turklāt «ABLV Bank» ir veikusi pārskaitījumus korumpētām, politiski ietekmīgām personām un novirzījusi miljardiem dolāru publiskā korupcijā un aktīvu izvešanā ar fasādes kompānijas kontiem,» viņa sacīja.

Pēc aktīvu apmēra «ABLV Bank» 2017.gada septembra beigās bija trešā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem - Oļegam Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei - uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas akciju.