Ņemot vērā darbaspējīgā vecumā mirušo iedzīvotāju skaitu, šobrīd gadā viņu tuvinieki varētu mantot valsts fondēto pensiju līdzekļus sešu līdz septiņu miljonu eiro apmērā, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā «Rīta panorāma» teica Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāte (LU BVEF) lektore, pētniece Līga Leitāne.
LU BVEF izstrādājusi pētījumu «Otrā pensiju līmeņa ieguldījumu mantošanas iespējas Latvijā». Tā laikā veiktajā iedzīvotāju aptaujā secināts, ka 94,6% respondentu ir svarīgi, lai viņu uzkrātais pensiju kapitāls būtu mantojams, bet 42,8% aptaujāto uzskata, ka mantojamība stimulēs maksāt sociālās iemaksas.
Pētniece norādīja, ka gadā Latvijā, nesasniedzot pensijas vecumu, nomirst aptuveni 5000 līdz 6000 darbaspējīgu cilvēku. Summa, ar kuru šobrīd varētu nākties rēķināties, ieviešot otrā pensiju līmeņa ieguldījumu mantošanas iespēju, būtu seši līdz septiņi miljoni gadā, teica Leitāne, gan uzsverot, ka tas ir ļoti mainīgs rādītājs.
Viņa skaidroja, ka gandrīz visās Eiropas Savienības dalībvalstīs, arī Lietuvā un Igaunijā, otrā pensiju līmeņa ieguldījumu mantošana ir ikdiena. «Eiropa ir gājusi uz priekšu un domā par to, kā stimulēt cilvēkus būt atbildīgiem un domāt par pensiju kapitāla uzkrāšanu,» teica pētniece.
«Arī Latvijā tas ir iespējams, tikai ir vajadzīga griba,» viņa norādīja.
Vaicāta, vai ir saskatāmi kādi apdraudējumi, ja Latvijā šāda iespēja tiktu ieviesta, Leitāne teica, ka nosacītus apdraudējumus var minēt. Piemēram, Labklājības ministriju varētu satraukt, kas notiktu ar apgādnieka zaudējuma pensiju, ko šobrīd izmaksā mirušā bērniem vai darba nespējīgajiem ģimenes locekļiem, kas bijuši mirušā apgādībā. Kā skaidroja Leitāne, šajā gadījumā būtu vajadzīgas kādas variācijas.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka izskatīšanā Saeimas Prezidijā nonākusi sabiedrības portālā «Manabalss.lv» publicētā iedzīvotāju iniciatīva par iespēju mantot otrā pensiju līmeņa uzkrājumus. Prezidijs atbilstoši likumam var lemt par iniciatīvas nodošanu izskatīšanai Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai. Komisija parasti šādos gadījumos savās sēdēs uzklausa gan iesniedzēju, gan atbildīgo valsts institūciju viedokli un pēc tam piedāvā parlamentam izšķirties par nostāju vai tālākajiem soļiem šajā jautājumā.
Parakstu vākšanu pērn oktobrī iniciēja ieguldījumu pārvaldes sabiedrība «Indexo», aicinot otrā pensiju līmeņa uzkrājumus nodot šī pensiju līmeņa dalībnieka mantiniekam, ja dalībnieks miris pirms pensijas vecuma sasniegšanas.
Latvijā ir izveidota triju līmeņu pensiju sistēma. Pirmā līmeņa pensijas maksā tagadējiem pensionāriem no budžetā iekasētajiem sociālajiem maksājumiem. Otrais jeb fondēto pensiju līmenis paredz, ka daļa no strādājošo sociālajām iemaksām tiek ieguldīta finanšu sektorā. Savukārt trešajā līmenī darbojas privātie pensiju fondi, kuros līdzekļus var iemaksāt brīvprātīgi.
