«Tā ir sarkanā brīdinājuma lampiņa mums, ka ir steidzami jāuzlabo Rīgas reģiona pārvaldība, ja vēlamies Rīgu padarīt par pievilcīgāku un attīstītāku Baltijas jūras reģiona metropoli,» uzsvēra Ašeradens.
Viņš norādīja, ka pārskatā par Latviju ietverta plaša Rīgas un Rīgas reģiona attīstības potenciāla analīze. Kā secina OECD, neskatoties uz to, ka Rīgas reģionā koncentrējas lielāka daļa no Latvijas tautsaimniecības aktivitātēm, kā arī tajā ir caurmērā zemāks bezdarba līmenis un lielākas darba iespējas, Rīgas reģions savā konkurētspējā atpaliek no citiem Baltijas jūras reģionā, tai skaitā Igaunijas un Lietuvas pilsētām. OECD analīze arī parāda, ka vidēji IKP uz vienu iedzīvotāju Rīgā ir zemāks nekā citās pilsētās Baltijas jūras reģionā, sacīja Ašeradens.
Ministrs vērsa uzmanību uz to, ka OECD norāda arī uz trūkumiem Rīgas reģiona pārvaldībā, piemēram, ka trūkst sadarbības starp Rīgu un tām pašvaldībām, no kurām cilvēki dodas strādāt uz Rīgu.
«Te ir gan mājokļa pieejamības jautājums, gan sociālie pakalpojumi, transporta infrastruktūra, sabiedriskā transporta tīkls, bērnudārzu pieejamība un citi. Tas ir ļoti nopietns jautājums, jo Rīgai un Rīgas reģionam kopumā ir milzīgs potenciāls Latvijas tautsaimniecības izaugsmei, pārkārtošanai uz zināšanām balstītu augstas pievienotās vērtības ekonomiku, kas pagaidām diemžēl pilnībā netiek izmantots. Salīdzinot ar citiem Latvijas reģioniem, Rīgas reģionā ir lielākas darba iespējas. OECD norāda, ka ir jāpalīdz cilvēkiem nokļūt pilsētās, kurās ir darba iespējas. Taču parasti cilvēkiem ir problēmas atrast sev piemērotu mājokli par pieņemamām cenām,» skaidroja Ašeradens.