Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
/nginx/o/2018/07/06/8240949t1ha9d4.jpg)
Latvijā joprojām lielāko īpatsvaru veido darījumi ar pirmskara un padomju laikā būvētiem dzīvokļiem, secināts «DNB bankas» un nekustamā īpašuma kompānijas «Ober-Haus» apkopotājā informācijā par sērijveida dzīvokļu pieprasījumu Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.
Patlaban Rīgā sērijveida dzīvokļu īpatsvars attiecībā pret jaunajiem projektiem ir visnotaļ būtisks - ja sērijveida namu galvaspilsētā ir aptuveni 3200, tad jaunie projekti ir vien 300 ēku.
Līdere starp Baltijas valstu galvaspilsētām ir Viļņa, kurā 2016.gadā jau 39% no iegādātajiem dzīvokļiem bija jaunajos projektos. Tallinā jauno projektu dzīvokļus izvēlējušies 24% pircēju, Rīgai ierindojoties pa vidu ar 27%.
Savukārt vispārējās dzīvokļu iegādes tendences liecina par to, ka šādu darījumu aktivitāte ir lielāka Tallinā un Viļņā, kur uz 1000 iedzīvotājiem veikti attiecīgi 21 un 20 darījumu. Rīgā šis rādītājs sasniedz vien 15.
«Latvijā joprojām lielāko īpatsvaru veido darījumi ar pirmskara un padomju laikā būvētiem dzīvokļiem. Lai arī pircēji arvien biežāk izrāda interesi par dzīvokļiem jaunajos projektos, reālā tirgus situācija pierāda pretējo - iegādāto jauno projektu īpatsvars attiecībā pret sērijveida dzīvokļiem aizvien ir būtiski atšķirīgs, un kā galveno faktoru var minēt šādu dzīvokļu piedāvājuma ierobežotību. Atšķirībā no Viļņas un Tallinas jauno projektu dzīvokļu nami Rīgā tiek celti relatīvi gausi. Tādēļ šī brīža jauno projektu attiecība pret sērijveida dzīvokļiem Rīgā un fakts, ka darījumi šeit veido jau 27% no visiem dzīvokļu darījumiem, jau ir pozitīvs rādītājs,» sacīja «DNB bankas» Kreditēšanas kategorijas vadītājs Kaspars Anckalniņš.
Atšķirīgas nianses starp Baltijas valstīm vērojamas arī jauno projektu dzīvokļu pieprasījumā. Rīgā pieprasītākie ir divu līdz trīsistabu dzīvokļi cenu kategorijā no 80 000 līdz 90 000 eiro. Viļņā šo pašu platību dzīvokļi lielākoties ir pieprasīti cenu kategorijā līdz pat 100 000 eiro. Savukārt Tallinā tie ir dzīvokļi platībā līdz 50 kvadrātmetriem, kuru cenas sasniedz līdz pat 130 000 eiro.
Kopējā tendence nekustamo īpašumu tirgū Baltijas valstīs joprojām liecina, ka lielākais pieprasījums un piedāvājums koncentrējas tieši galvaspilsētā. Kā pozitīvu piemēru reģionā var minēt Lietuvu, kur tirgus ir aktivizējies arī citās lielajās valsts pilsētās, ne tikai galvaspilsētā.
Runājot par tendencēm īpašuma īrēšanā un pirkšanā, Baltijas valstīs situācija ir visnotaļ līdzīga. Piemēram, ir novērots, ka gados jaunāki cilvēki īpašumu izvēlas īrēt, to pamatojot ar nevēlēšanos uzņemties ilgtermiņa saistības. Gados jaunākie iedzīvotāji izrāda pastiprinātu vēlmi ceļot un apgūt jaunas vietas, sevi vēl nepiesaistot kādam konkrētam mājoklim.
Kā galvenos faktorus, izvēloties nekustamo īpašumu, Baltijas valstu pircēji parasti min atrašanās vietu, attīstītu infrastruktūru un mājokļa energoefektivitāti. Dzīvokļu īpašniekiem, jo īpaši pilsētas centros, svarīgas ir arī komunālo pakalpojumu un apsaimniekošanas izmaksas, kā arī tādi ārējie faktori kā kaimiņi un sabiedriskā transporta savienojumi. Vairums pircēju arī izrāda pastiprinātu vēlmi pēc jau izremontēta mājokļa, lai vēlāk nebūtu jāveic papildu izmaiņas un ievākties varētu jau gatavā, kvalitatīvā mājoklī.