Šogad Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums pārsniegs 3%, prognozēja Ekonomikas ministrijā (EM).
Ekonomikas ministrija: Šogad Latvijas ekonomikas izaugsme pārsniegs 3%
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Latvijas ekonomikas izaugsme patlaban vieš optimismu - 4% IKP pieaugums signalizē par stabilu nozaru attīstību, īpaši būvniecības jomā un apstrādes rūpniecībā, kam ir ievērojama ietekme uz kopproduktu. Vidējās darba samaksas pieaugums, eksporta tempu paātrināšanās, Eiropas Savienības (ES) fondu ieguldījumi ietekmē tautsaimniecības attīstības ritmu,» sacīja Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).
Ministrijā norādīja, ka būtisks devums pieaugumā pirmajā ceturksnī bija investīciju palielinājumam. Pēc būtiska samazinājuma 2016.gadā, kas bija saistīts ar ES fondu ieguldījumu piebremzēšanos, šā gada pirmajos trijos mēnešos investīciju apmēri bija par 8,8% lielāki nekā pirms gada. ES fondu jaunā plānošanas perioda projektu sākšana pozitīvi ir ietekmējusi būvniecības nozari, kur apmēri gada laikā pieauguši par 8,4%, salīdzinājumā ar vājākiem nozares darbības rādītājiem 2015. un 2016.gadā.
Tāpat ministrijā atzīmēja, ka preču un pakalpojumu eksports 2017.gada pirmajā ceturksnī pieauga par 8,3% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada pirmo ceturksni. Eksportu pozitīvi ietekmēja gan straujāka ekonomikas izaugsme Lietuvā un Igaunijā, gan stabilais pieprasījums nozīmīgākajā eksporta tirgū - ES valstīs, gan ekonomiskās situācijas stabilizēšanās Krievijā un pārējās NVS valstīs. Ārējā pieprasījuma pieaugums ir pozitīvi ietekmējis galvenās eksporta nozares. Šogad pirmajā ceturksnī apstrādes rūpniecības apmēri pieauga par 10,3%, tostarp straujākais pieaugums bija vērojams tādās apstrādes rūpniecības apakšnozarēs kā datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana, kā arī ķīmisko vielu un produktu ražošana. Stabila izaugsme turpinājās arī tādās tradicionālās nozarēs kā kokapstrāde un pārtikas rūpniecība.
Privātais patēriņš šogad pirmajā ceturksnī bija par 5,5% lielāks nekā pirms gada, ko galvenokārt uztur darba samaksas pieaugums. Šogad pirmajā ceturksnī vidējā bruto darba samaksa Latvijā pieauga par 7,2%, salīdzinot ar iepriekšējā gada pirmo ceturksni. Privātā patēriņa kāpums ir pozitīvi ietekmējis vairāk uz iekšējo tirgu orientēto nozaru attīstību. Tirdzniecībā sniegto pakalpojumu apmēri pirmajā ceturksnī pieauga par 5%.
«Šobrīd ir īstais laiks mainīt Latvijas ekonomikas raksturu. Ceļā uz modernu ekonomiku – uz viedvalsti, mums ir jāiegulda ekonomikas atvērtībā, veidojot tādu biznesa vidi, kas stimulē uzņēmumu konkurētspēju, eksportu un inovācijas. Visas valdības aktivitātes vērstas uzņēmēju konkurētspējas stiprināšanai, jo tieši jaunu konkurētspējas priekšrocību atrašana un īstenošana ļaus mums pietuvoties ekonomiski attīstīto valstu pulkam - formāli tur jau esam, tagad ar gatavību īstenot reformas un ieguldīt konkurētspējā un produktivitātē mums sava piederība OECD valstu klubam jāapliecina dzīvē,» sacīja Ašeradens.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Latvijas IKP šogad pirmajā ceturksnī, pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem, salīdzināmajās cenās pieaudzis par 4%, salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo periodu.