Eksperts: Kremlī nav noskaņojuma nopietni kādā ziņā piekāpties Rietumiem

«Līdz šim Vladimira Putina popularitātes reitings saglabājies augsts. Es nezinu, kāds ir noskaņojums Kremlī, bet domāju, ka pašlaik Putins jūtas pārliecināts, ka nākamā gada martā tiks pārvēlēts amatā prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā,» teica Kortunovs, kurš šomēnes Tallinā piedalīsies Lennarta Meri konferencē.

Vienlaikus Kortunovs atzina, ka Krievijas sabiedrība ir nogurusi no atrašanās opozīcijā Rietumiem un vēl viena konfrontācijas kārta būtu pēdējais, ko krievi vēlētos piedzīvot.

«Aptaujas liecina, ka vairāk nekā 70% Krievijas iedzīvotāju vēlētos labākas attiecības ar kaimiņiem Rietumos. Viņi arvien vairāk bažījas par valsts ekonomikas stāvokli. Tomēr man vēlreiz jāsaka, ka Kremlī nav noskaņojuma nopietni kādā ziņā piekāpties,» klāstīja eksperts.

Kortunovs sarunā ar BNS norādīja, ka vispārējā politiskā situācija Rietumos ir pārāk neskaidra un nestabila, lai Krievija nāktu klajā ar kādu jaunu iniciatīvu. «Ja man būtu jāpiedalās derībās, es savu likmi liktu uz «nogaidīšanas un novērošanas» pieeju - vismaz līdz 2018.gada martam,» viņš teica.

«Manuprāt, tuvākajā nākotnē Krievijas politika visticamāk būs reaģējoša, nevis proaktīva, oportūnistiska, nevis stratēģiska, tāda, lai no riskiem izvairītos, nevis tos uzņemtos,» secinājis Kortunovs.

Krievijas Starptautisko lietu padome ir 2011.gadā dibināta bezpeļņas organizācija, kas nodarbojas ar ārpolitikas un starptautisko attiecību jautājumiem. Tās dibinātāju vidū ir Krievijas Ārlietu un Izglītības un zinātnes ministrija, Zinātņu akadēmija, Krievijas Rūpnieku un uzņēmēju savienība, kā arī informācijas aģentūra «Interfax».

Jau vēstīts, ka Igaunijas eksprezidenta Lennarta Meri vārdā nosauktā ikgadējā konference, kurai šogad izvēlēta tēma «Pirms saullēkta ir vistumšākais? Karš par uzticēšanos un kā to uzvarēt», Tallinā notiks 12.-14.maijā. Tajā tiks runāts par reālām krīzēm, ar kurām saskaras pasaule, un par šo krīžu sniegto iespēju meklējumiem.

Konferencē piedalīsies Eiropas Savienības (ES) augstākā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Federika Mogerīni, Somijas prezidents Sauli Nīniste, Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida, bijušais Itālijas premjerministrs Enriko Leta, Itālijas Eiropas lietu ministrs Sandro Goci, Gruzijas premjerministrs Georgijs Kvirikašvili, Turcijas premjerministra vietnieks Mehmets Šimšeks, Lietuvas aizsardzības ministrs Raimunds Karoblis, NATO ģenerālsekretāra vietniece Rouza Getemillere, bijušais Indijas ārlietu ministrs Kanvalks Sibals un daudzi citi.

Pirmo reizi konference notika 2007.gadā - Lennarta Meri nāves pirmajā gadadienā -, tādējādi atzīmējot bijušā Igaunijas prezidenta, ārlietu ministra, diplomāta un aktīva sabiedriskā darbinieka ieguldījumu mūsdienu Eiropas politikā.

Meri (1929-2006) bija Igaunijas ārlietu ministrs no 1990. līdz 1992.gadam un prezidents no 1992. līdz 2001.gadam.